Pakausī visu laiku doma, ka ir jāzivācās no tā komunālā blūza, kur šobrīd atrodos. tas viss ir sīkums.
Tagad man ir Ksenijas nummurs, ko viņa pati personīgi man iedeva. Un, jā, dzīvē viņa ir tieši tik pat pasakaini skaista un no viņas staro tieši tāda pati burvība un trauslums kā es to biju iztēlojies toreiz, kad biju gatavs deļ viņas sajukt prātā.
Diemžēl dzīvokli no viņas neīrēšu. Dzīvoklis bija tīkams, bet ģeogrāfiskais novietojums nebija man pa prātam. Varētu teikt, ka es zināju, ka neņemšu jau pirms aizbraucu uz turieni. Taču tas, ka redzēšu viņu aci pret aci atsvēra visu. Gandrīz pat piekritu īrēt.