es autobusā gandrīz traks paliku vienudien.
jauka dāma, skaistā, vieglā vasaras kleitā tur sēdēja. tikai viņa, kleitiņa un skaistās līnijas, ko veido ar krūšturi neapspiestas krūtis.
audzināju raksturu. pat neskatījos uz to pusi. pat nešķielēju. jo nesen redzēju bildi kā izksatās, kad es koncerta laikā neuzkrītoši mēģinu pētīt skatītājus. tik pat labi varētu teikt, ka es blenzu uz viņiem.