| From Griša, with love. |
19. Jan 2011|14:19 |
Tā laikam skrienot bija pienākusi Grišas 21. dzimšanas diena. Ar Grišu vienmēr man ir sanācis atrast kopīgu valodu mūsu kursā, jo viņa, tāpat kā es, ir spējusi bez sirdsapziņas pārmetumiem izbojāt kādam dienu un pateikt, ka tas cilvēks ir lohs un dzīvošana nav priekš viņa. Lai nu kā šis cilvēks jau tuvāko nedēļu laikā taps par jauno māmiņu. Un pat nebaidīšos lietot šo teicienu sliktā nozīmē, jo mūsdienās šī sociālā grupa ir pati kaitinošākā, kas var būt. Visatļautība būtu labākais vārds raksturošanai. Lai nu kā, Griša pavēlēja mums apmēram 6 mēnešus iepriekš taisīt priekš viņas pārsteiguma ballīti, vēl 1dien iedodot man viņas dzīvokļa atslēgu un visus kodus, vēl nākošajā dienā uzzvanot, lai es nemokot kaķi. Labi, atrunājos, ko ta es tur darīšu utt., jo kaut kā pārsteiguma moments ir jāsaglabā. Visi viņas draugi kā vienmēr izrādās ir pidari tirgus džemperos (copyright by benevutto) un lielākā daļa nespēj ierasties. Lai nu kā, lai glābtu situāciju, tad kursa divi lieliskākie pavāri Betmens un Robins (betmena lomā ne Beils, bet šoreiz es, dēļ mana manteļa un Robina vietā Santa ar saviem modīgajiem rozā zābakiem) devās uz Ozolniekiem, lai sagatavotu pārsteigumu: esam tikai mēs! Skatoties uz to, ka mans 2dienas rīts tika pavadīts kolosāli komunicējot ar maniem kaimiņiem par manu auto novietošanu (jā, joprojām), tad pastāvīgi uzklausot visu žēlabas pazaudēju laika izjūtu. Es domāju, ka daudziem tā ir, kad nāk visādi pidari tirgus džemperos sūdzēties par dzīvi pie tevis. Man bija paredzēts kādos 10:00 no rīta nodot savu ab- asins grupu, lai mani asins donoru centrs liek mieru ar savām īsziņām, cik manas asinis ir svarīgas, bet diemžēl miegs ņēma jebkādu virsroku manām labajām domām par cilvēku glābšanu. Tā nu es attapos, kad Santa man plkst. 13:00 zvana un prasa ar kuru no sabiedriskajiem var īsti tikt pie manis. Saprotu, ka esmu tikko piecēlies, ātri sāku savu uzkopšanas procesu. Tad ar Santu apskatamies viņas sastādīto sarakstu, kas ir jānopērk veikalā. Jautāju, kas viņai šo sastādīja, jo mēs ar Santu abi esam izslavēti pavārmeistari ārpus jebkādām robežām. Atteica, ka receptes.lv bija rakstīts. Nu, neko, aizbraucam uz Olimpiju, sapērkam visādus sūdus, palīdzu viņai atrast lokus, jo dilles viņa atrada, bet lokus nevarēja (nezinu kā citos veikalos, bet Olimpijas rimi viņi atrodas 2cm atstatā). Kratamies uz Ozolniekiem, it kā 2h par vēlu, bet nu, vismaz kratamies. Aizbraucot tur uzreiz ķeramies pie darba - tiek atrasts mūzikas kanāls, kas mums abiem neriebjas, palikām pie mtv rock, kur diezgan bieži skan kaut kādi rnb, bet nu, paciest varēja. Tad padzenājām kaķi mazliet, nopētījām bērna ratiņus, gultiņu (Griša uzsver, ka mēs abi būsim krustvecāki), parunājām par mūziku un tad... pareizi, ēst taisīt tak galvenais darbs bija. Sākām ar nažu meklēšanu, lai varētu sadalīt visu čupu ar dārzeņiem (tur laikam mēs pārspīlējām ar kvantumu). Es, protams, atzīstu, ka manis ceptie kartupeļi ar olām vai saldo krējumu ir lieliski, bet kaut kādu lavašu es taisīju pirmo reizi, tad vēl mistiskos salātus, kur viss ir nah jāsamet iekšā un jāsamaisa - nebija nemaz tik grūta recepte. Strīdu vien tik izraisīja mana vēlme tur piepist sāli, lai tie salāti negaršotu pēc apelsīniem un paprikas, bet tur nonācām pie kompromisa, ka katram savas garšas nianses ir diezgan trulas. Kā arī pēc katras griešanas reizes uzkopjot grīdu priecajāmies, ka nopirkām vairāk produktus nekā vajadzēja. Tad Santa nolēma, ka vajadzētu vēl kā uzkodu taisīt grauzdētas maizītes ar smalki sagrieztiem tomātiem un ķiplokiem. Lūk, tas ēdiens gan bija briesmīgs (manu lavašu gan ātri apēda, jo es pieņemu, ka tur nav ko īsti sačakarēto taisot to), pat Vītols, kurš arī ir no laukiem un pārtiku kā tādu nesmādē, diezgan lēni ēda to maizīti un kurnēja, ka ar krietnu devu pipariem, sāls šī maizīte būtu ēdama. Tad viņš (jā, par laimi Vītols vienīgais vēl spēja atbrīvoties no darba drusku ātrāk, lai paspētu uz pārsteiguma ballīti, tāpēc mēs bijām veseli trīs viesi) vēl ierosināja, ka viņa vecmamma ieteikusi viņa ļoti labu kokču: moka ar šampi. Pēc divām glāzēm jau skaidrais saprāts strauji atkāpās uz diezgan dziļu vietu smadzenēs. Tālāk? Ko tur vairs tālāk, Ruslans kā vienmēr bija party bomba un piepūšamās gultas ir neērtas pēc velna.
Bet pats galvenais, kas mani nomoka pēdējās dienas ir: Kurš no kura nošpikoja - Bahs ar savu vijoļu koncertu vai Vivaldi ar savām 4 sezonām?
p.s. Irēna aizbrauca projām. |
|