| Esmu mājās |
15. Jan 2011|03:53 |
Esmu pārnācis mājās. Netikai pēc lokācijas, bet arī garīgi. Varbūt pašlaik apzinos, ka neesmu tajā labākajā kondīcijā, bet zinu, ka depeche mode - home dara savu. savu. Un es esmu mājās, par spīti visām problēmām. Nekāda Rīgas iela, Avotu iela vai Mārtiņa iela var mainīt to. Jaunākais Mikiņš mierīgi guļ krēslā, pērkamā dvēsele mopsis arī guļ un neliekas zinis par troknsni par/ap durvīm. Varbūt tas ir tas miers, ko es meklēju. Jā, Nīče tomēr pamodās un mēģina pielīst graužot austiņu vadu, lai viņam iedod cepumu. Pērkamā dvēsele. Un labi pirkta, ko lai citu vēl pasaka. Ne velti esmu pūlējies tik ilgi un dārgi šo apjukušo dvēseli nopirkt. Tas man atgādina, ka vajag aiziet ciemos uz baznīcu uzsist klaču ar kādu mācītāju par dzīves jēgu. Tas varētu būt mans pētījums. Par visu, kas ir bijis/būs. Bet varbūt tās ir mirkļa šaubas. Par visu.
Ak, jā. Joprojām esmu sajūsmā par dzīvi un tās jaukajiem pavērsieniem.
Ilgi domāju par bankrota nozīmi ekonomikā, cik tas ir vienkārši - tu pasludini to un sāc par jaunu visu. Žēl, ka morāli to nevar izdarīt. Vai arī otrādām. |
|