| Pietrūka elpa, lai apēstu pēdējo kumosu |
[22. Jul 2011|00:08] |
| [ | Mūzika |
| | 65daysofstatic - Retreat! Retreat! | ] |
Jeb vakardien piesēdos pie baltā cibas ekrāna un mēģināju rakstīt. Bet nesanāca. Es nevēlējos atstāt/dalīties šeit.
Es mēģināju dalīties iespaidos par Dagdas ekspedīciju, bet nesaņēmos to visu uzrakstīt (es jau parasti par vienas nakts notikumiem pierakstu garu tekstu, kur nu vēl pa aktīvas nedēļas notikumiem).
Mēģināju arī taisnoties par pagājušo sestdienu - dienu, kad arī es paliku vājš. Tik vājš, cik vien es varēju būt.
Varbūt par Dagdas ekspedīciju es saņemšos uzrakstīt vēlāk. Bet vājums?
Sestdien biju uz, nu jau bijušā, pagasta priekšsēdētāja bērēm. Mani tās uzrunāja (skatīt ierakstu par 2 mācītājiem - tos es atkal uzklausīju kā viņi vāvuļo par dvēseles vertikālo dimensiju). Mira viņš arī no vēža.
Varbūt tas viss mani notrieca zemē tik spēcīgi kā būtu dabūjis ar lāpstu pa muguru. Un jā, tiešām, es paliku zemē, kādu brīdi - izelpoju, analizēju situāciju, paskatījos zvaigznēs. Un es piecēlos nākošajā dienā. Spēcīgāks nekā iepriekš.
Es nekad negribu palikt vājš. Nekad!
Ar to ir domāta ierobežota virkne (apjoma patēriņa samazināšana) ar produktiem (vairāk ar alkoholiskiem), kas mani padara vāju (vēl joprojām atceros, ka pirms vairākiem gadiem lasīju avīzē rakstu, kurā mans tēvs sniedza interviju par to, kā ir būt nedzērājam - viens teikums atmiņā palika īpaši spēcīgs: "Dzer tikai vājie!"). Arī ar cilvēkiem. Šodien atvēru savu sociālo portālu (portālu visi jau zin), kur ielūkojos favorītu sadaļā (tur var ielikt visas maziņās, kas patīk). Pie katra izdzēst padomāju. Katrs izdzēstais favorīts (maziņā) man prasīja 1 minūti saņemšanās. Jo katra tāda maziņā mani spēj padarīt vāju. Kāpēc pietrūka elpa, lai apēstu pēdējo kumosu? Tāpēc, ka biju pierijies pārāk daudz un nespēju ieēst vēl. Bet tagad es atpūtos un arī apēdu pēdējo kumosu.
Spāņu inkvizīcija skāra arī cilvēkus, kuriem es biju pieķēries.
Varbūt ir laiks aizmirst par tiem.
|
|
|