| Dzīves jēga |
[8. Feb 2011|00:44] |
| [ | Mūzika |
| | Bērnības Milicija - Komandantstunda | ] |
It kā likās, ka tāda nenozīmīga diena, kuru es vienkārši aizmirsīšu pēc kādām 2 nedēļām, bet tad es atklāju jauno Laura Reinika video klipu. Un es mainījos.
p.s. Interesanti, kas notika tualetē starp Lauri un to vīrieti. Tā durvju aizvēršana bija diezgan aizdomīga.
Bet ja godīgi, tad šodien, neskatoties uz galvas sāpēm (jā, sestdien gāja pārāk labi - dzeršanu esmu vienmēr salīdzinājis ar kredīta ņemšanu: tu paņem uz sev vajadzīgu īsu brīdi enerģiju un prieku, bet tas viss ir jāatmaksā ilgākā laika posmā, kā rezultātā es vēl pirmdien varēju sajust sevi pastripināti), aizdomājos par to, cik viegli ir būt stulbam. Mana apkārtne diemžēl man nepalīdz kļūt vēl stulbākam, kāds es jau esmu tagad. Nāksies meklēt papildlīdzekļus, jo ar Laura video klipu būs par maz. Bet nu, Trulības A korpusā pie garderobēm ir tāds grāmatu skapis, kur var atnest savas vecās grāmatas un apmainīt to pret kādu citu bezvērtīgu grāmatu (viena pasniedzēja dievojās, ka tur var atrast labas grāmatas, bet šodien izskatot to plauktu secināju, ka tās labās grāmatas viņa pati ir paņēmusi). Tā nu pārlasot 96. gada populāru jauniešu katalogu (dzeltenās lapas) uzdūros pērlei - plaukstas formāta, sūd-zaļā krāsas grāmatiņai ar sudraboti uzraksti - stāsti. Sākumā likās, ka nekas īpašs, bet pārlasot saturu un ieraugot stāstus: Cik varētu būt pulkstens? Nozāģētā bērza blūzs, Vecis un Tas skuķis komunālā dzīvokļa gaitenī iedomājos, ka šī grāmata varētu man palīdzēt. Jau uz ātru aci izlasot pirmās divas lapas Tas skuķis komunālā dzīvokļa gaitenī varēja noprast, ka stāsta autors ļoti labi pārzin Straupes pils iemītniekus. Atliek tikai cerēt, ka pārējie stāsti arī būs tik pat kolosāli piedzīvojumi. 95 kapeikas, starp citu. |
|
|