| Vecie plenči |
[6. Feb 2011|23:13] |
| [ | Mūzika |
| | Prāta Vētra - Mans draugs | ] |
Man patīk atcerēties. Patīk arī atcerēties vecos plenčus ar kuriem ir pavadīts laiks skolas solā dirnot. Nevarētu teikt, ka sēžot matemātikas pēdējā solā esmu apguvis daudz formulu, lai izrēķinātu x malu, bet šo to esmu ieguvis tur. Sāksim ar to, ka draugus dažus. Un laikam ejot ir slinkums saraut šīs saites (ar mazo Piču mēs vēljoprojām dzeram katru nedēļu). Tā nu nākas taisīt kādu pasākumu, lai sapulcinātu šos biedrus. Tā pēdējo mēnešu laikā centos to izdarīt ar ne tik spožām sekmēm, jo parasti ieradās 3-5 cilvēki un ar tik mazu sastāvu lielus kalnus bija grūti gāzt un nācās piedzerties līdz bezsamaņai, jo alkohola kvantums no tā skaita jau nesamazinās. Bet tad es saņēmos un pieliku prātu pie darba un mazliet pacentos ar skubinājumiem par pasākumu apmeklēšanu ar dažādiem sliktiem vārdiem (ir viegli spiest uz cilvēku sirdsapziņu un pēc tam izmantot to), tādējādi vakardien tika sasniegts rekords - 10 plenči vienkopus. Pat pacentos ar tematikas izdomāšanu (pidari un fejas - varēju likt lietā savas ādas bikses), jo tas piesaista potenciālos nedzērājus. Jāatzīst, ka pirms pāris gadiem bija daudz vairāk plenči, bet nu, kas ir palicis, tas ir. It kā vienas un tās pašas garlaicīgās sejas bija satiktas ikdienā vairākus gadus, bet bija interesanti elpot vienas telpas gaisu. Pārrunājām (aprunājām) savu un citu dzīvi, kā arī noskaidrojām, kur katrs mīt. Tika pacilātas visādas labas galda spēles, kā mafija (es laikam joprojām esmu tik pat jauks kā agrāk, jo atliku pekas pirmajā naktī un Kitija kā ārsts ir pilnīgs lohs, kad (p)Ivo nakts laikā pasaka, inspektors aizver muti, tas nekas, ka es vienīgais kaut ko runāju, bet nu, protams, ka neārstēja mani), alias (mēs ar mazo piču pilnīgā vafelē izovnojām visus), tā personu minēšanas spēle (tur uzlīmē lapiņu uz pieres un tev jāmin tā persona, par katru nē ir jāiedzer. Katrā ziņā Kitija uz manis uzdoto Donaldu Daku izdzēra apmēram pusi no vīna pudeles, kā arī joprojām brīnos kā uzminēju viņas uzdoto Mati Hari (bet tur es arī krietni iztukšoju)). Protams, tika pārrunāti skolas piedzīvojumi (īstenībā neatceros, bet pieņemu, ka darījām to. Biju pārāk lielā ķirsī). Tad, protams, galīgā vafelē vēl vajadzēja ieiet pirtiņā un ņemot vērā, ka ūdens vads bija saplīsis nācās iztikt bez dušas. Sākumā likās, ka sniegs tik mīksts šodien, ka saturās. Bet lecot viņā iekšā sapratu, ka tā sērsna vēl palikusi. Nu, neko, domāju, ka noberzu netīrumus no sevis labāk ar to mīksto sniegu nekā pirtī sēžot un sūcot aliņu. Tā atlikušais vakars pagāja nemanot kā tie 12 gadi skolā. Bet nākošajā rītā 3,5h orķestra mēģinājumā likās ilgāk par tiem pašiem 12 gadiem. Nevarēju saprast, kāpēc man ir tik slikti, ka vakardien bija tik labi.
Stāsta morāle - ja tu esi pie alkohola plaukta ar mazo piču un viņš saka, ka 0,7 uz purnu būs ok, tad viņam uzreiz ir jāsit pa seju. Divas reizes. DIVAS REIZES!
Dziesma vietā |
|
|