| Ziemas prieki, he he! |
[6. Jan 2011|18:37] |
| [ | Mūzika |
| | Chase & Status - Let You Go (Nero Remix) | ] |
Ņemot vērā, ka sniedziņš Latviju pēdējā laikā ir pamatīgi lutinājis mums pagalmā ir ļoti daudz tie balties prieki (lasīju kaut kur, ka sētniekiem tagad ir tabu viņu dzimšanas dienā dziedāt daudz baltu dieniņu). Lai nu kā, šis ir tas brīdis, kad vajadzētu solidarizēties visiem pagalma iemītniekiem un kopīgi tīrīt pagalmu, sadalīt vietas automašīnām un palīdzēt cits citam. Bet nu, sākas ar to, ka slāvu kaimiņi sniega tīrīšanu acīmredzot uzskata par zemu ļaužu darbu, latviešu kaimiņš uztraucas tikai par sevi, bet gudri dirst, protams, visi māk. Tā kā esmu jau paspējis salauzt vienu lāpstu attīrot pagalmu izeju uz ceļu, tad nolēmu parkoties pārējiem blakus. Visa jautrība sākas ar to, ka katrs kaimiņš atsevišķi nāk sūdzēties, ka viņam visi pārējie ir zajebaļi, it īpaši es. Nu neko, mierinu sevi visu laiku, ka man nekāds gabals no tā nenokritīs. Sākumā noķer latviešu kaimiņu namamāte, sūdzas, ka dēls braukšot kaut kad ciemos, lai es savu mašīnu padzenu kaut kur pagalma iekšpusē. Nākošajā dienā atnāk latviešu dieviņš (tās pašas sievietes vīrs), burkšķ, ka nevarēšot izbraukt, lai es neturot priekšā durvīm, lai es dzenot priekšā garāžai, bet tā, lai nebūtu priekšā tam viņu šķūnim. Nu neko, šortos un čībās paraku sniegu ar atlikušo lāpstiņu. Mēģinu kaut kā tikt, bet nu sniegs tāds sūds, ka nevar īsti normāli pietauvoties ar mašīnu, un garāžā melnais, nosprādzis, guļ. Abi nonākam pie secinājuma, ka laikam esam lohi un es mierīgi varot turēt sākotnējā vietā (mazliet nostāk pie durvīm) sarunājot, ka patīšos malā, kad viņam vajadzēs braukt pie dēla. Šodien atkal atnāk latviete un sūdzās (tas viņai patīk), ka es nolicis atkal priekšā mašīnu. Dēls braukšot ciemos, lai kaut kur aizvācot. Sāku palikt jau mazliet aizkaitināts, saku, ka vecais esot teicis, ka viņš pats braukšot. Nu tad, protams, sākas īsa žēlošanās, ka šams nemākot braukt, ka dēls ir profesionāls braucējs (māk uz Poliju aizbraukt) un vispār viņam ir 3 mašīnas - kas notiks, ja viņš ar visām atbrauks: kur liksies, ko darīs? Nemaz nerunājot, ka paspēja šo nevajadzīgo informāciju nogādāt līz manīm pa pusminūti. Kaut kā pieklājīgi pateicu, ka padzīšu malā un steidzami aizvēru durvis, kamēr viņa neiedomājas atkal man kaut ko stāstīt, kas ir ļoti svarīgs manā dzīvē. Pienāk vakars, Elīnai zvana vēl viena kaimiņiene, traucējot mašīna. Iedevu sev low-five un nogāju lejā. Jā, skatos, stāv pie mašīnas, baigi svarīgi runā pa telefonu, sūdzās kaut kādam savam mīļākajam, droši vien. Nodomāju, ka sarunu uzsākt laikam nav vērts dodos uz automašīnu. Šī, pamanot mani, kaut ko sāk burkšēt, ka viņai nafig servitūda ceļš šeit esot un nevarot tikt dēļ manis mājās. Kaut ko vēl krieviski muldēja. Patēloju vienu minūti, ka klausos, tad pateicu, ka neko nesapratu, ko viņa tikko man pateica. Šī, kā riktīga ragana latviski man: "Ak, nesaprati!?" un turpina krieviski kaut ko bērt virsū pa policiju. Šeit es laikam neizturēju - pasūtīju dirst, pasūtīju dirst ar visu policiju un pasūtīju dirst ar visu krievu valodu. Iesēdos mašīnā kamēr viņa vshoke bija, padzinu 10 cm mašīnu uz priekšu, lai viņai nav jāliek kāja sniegā, izkāpu ārā - veltīju vēl skatienu, kas skaidri norāda: ej dirst. Un noskatījos, kā viņa svarīgi aizčāpo uz savu māju. Paskatījos uz mašīnu no otras puses. Tur tak 40 cm starp mašīnām, mierīgi pa to pusi var iziet uz savu brīnum taku. Bet tur laikam iekšējā balss teica, ka nevajadzētu bļaut no mugurpuses par viņas personību. Aizgāju atpakaļ.
Krievu kaimiņš arī it kā esot padevies ziemai. Vairs nenāk pukstēt par manu mašīnu.
Vot, pidari!
p.s. Skolā visi (gandrīz) arī pidari. Bet lekcijas vismaz bija interesantas (atkal varēju savu paint skillu rādīt visiem). |
|
|