| Laiks |
10. Mar 2011|16:50 |
Man nekad nav paticis plānot savu laiku (zinu, ka nesaskan ar iepriekš izteikto tēzi, ka es tikai meloju, ka man nepatīk plānot, bet par laiku ir savādāk). Ņemot vērā, ka laiks skaitās neatjaunināma vērtība (daži cilvēki joprojām nezina neko par plastiskajām operācijām un google), tad daudzi proletārieši mēdz saplānot savu laiku 2 gadus uz priekšu, apzinoties, ka nekas tā arī nenotiks viņu dzīvē (šodien Jana mani bombardēja ar īsziņām, ka varētu kaut ko pasākt, kaut vai sakārtot manu pirtiņu un tad izmisumā atzinās, ka viņai ir tik garlaicīgi dzīvē, ka ir gatava doties viena pati un vairākas dienas kārtot, lai kaut kas notiktu viņas dzīvē). Tā nu es parasti peldēju pa laiku un centos nedomāt par to, kas man rītdien ir jādara un kas ar mani notiks. Tā nu dažādu apstākļu dēļ (Elīnai palika žēl, ka es savu brīvo laiku (mācoties trulībā, dienas studijās, ir daudz brīvais laiks) nositu datorspēlēs un filmās) es nolēmu iestāties studentu korporācijā. Pēc dažiem viesu vakariem es nevarēja saprast - kāpēc es agrāk neatradu šos cilvēkus. Iepriekš likās, ka es kā lohs esmu atpalicis no realitātes ar domām par to, kādam jābūt studentam, kā jāuzvedās publiskās vietās. Un tad es sapratu, šeit es palikšu. Un ilgāk par dažiem gadiem. Katrā ziņā laika nozīme sāka mainīties manā dzīvē. Un netikai laiks mainījās. Laikam arī es, drusku. Lai nu kā, tukšo laiku veiksmīgi esmu aizpildījis ar paukošanās nodarbībām, dejošanu, kantu dziedāšanu, teātri, futbolu, basketbolu un esmu sācis saprast, ka video montēt ir interesantāk nekā likās senāk.
|
|