| Vairākuma tirānija saunā |
[Feb. 13th, 2011|11:33 pm] |
Vairākuma tirānija saunā jeb kāpēc es eju uz sporta zāli vēlā, vēlā vakarā, kad tur praktiski vairs nav neviena cilvēka.
Šodien biju aizgājusi uz sporta klubu tā paagrāk. Pēc vingrošanas ieeju saunā, kur uz lāvas jau sasēdušas kundzītes un savā starpā par kaut ko apspriežas. Man ienākot, saruna tiek acumirklī aprauta. Nepagūstu vēl durvis aizvērt, kad viena no kundzītēm man nievājošā balsī jautā:
- Vai jūs esat tā meitene, kura uzreiz uzlej ūdeni?
Tajā mirklī mani varēja notriekt gar zemi ar citrona mizu. Tas viennozīmīgi ir smieklīgākais, ko man pēdējā laikā ir nācies dzirdēt.
Paiet kāda minūte, iekams atgūstu rīcības spējas. Uzmetu garu.
Kundzītes sāk kladzināt, ka karsti. Saku, ka sauna taču tā paredzēta.
Nē, man esot jārēķinās ar citiem cilvēkiem un nevarot liet ūdeni.
Mans pacietības mērs ir pilns. Saku, ka sildīties viņas var arī pie radiatoriem.
Pēc tam seko absolūti neizteiksmīga psiho-emo runa à la cik tā mūsdienu jaunatne bezkaunīga, kundzītes viena pēc otras pamet telpu, es palieku viena ar garaiņiem.
Šādās situācijās aizdomājos, ka lai arī teorijā esmu gatava ar putām uz lūpām aizstāvēt Franču revolūcijas saukļus un demokrātiskās vērtības, dažas no to izpausmēm realitātē es vienkārši nepanesu. |
|
|