|
|
|
September 18th, 2008
11:37 am - Šui
Sirds tuksnesis nogalina mani vairak,kā ikdienišķās šaizes.Vai tiešam tuvu pie trīsdemit gadiem esmu miris ar sirdi vispirms,un tikai vēlak,manu ķermeni atbrīvos no šās dzīves jaukumiem??Izmisums mani pārņem,brīdī,kad ap mani lakstojas sīkais,ar (šobrīd domāju)banaliem mīlestības apliecinājumiem.Es spēju tai brīdī nodomat,tikai Ak,kungs,kad tas viss beigsies.Skaļi nolamaties un domat,kas man šodien vēl jaizdara,lai apmanītu sevi un nemanītu savu apnikušo eksistenci?Jā dzīve ir reizēm nepanesama,jo ar sevi vienatne man ir interesanti,es lasu grāmatas,un man nav jarunājas ar cilvēkiem domā par,to ko kāds cits ir teicis.Jo man jau gadus 4 ir pohuj,ko kurš par mani domā.Kopš man izteica nāves spriedumu,es saprotu,ka dzīve pazaudēja tās nianses,ar kurām to spēju padarīt aizraujošu.Arī mācīties man liekas bezjēdzīgi,jo es jebkuru mirkli varu noķert to nāvīgo bacili un laiku,kas tik neželīgi velkas būšu iztērējis tik nevajadzīgai padarīšanai: Piebāzt savu galvu ar herņām!Tomēr laiku pa laikam mani fascinē,kaislības,kas uzvirmo ķermenī,,ķermenis prasa siltumu un glāstus.Arī noskūpstīt,kādu dzīvu būtni,ta pat vien,jo ir forša diena.Hā ha ha pretrunas vienā laidā!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
