|
|
|
June 2nd, 2018
11:38 am
Nacu majas naktī no pastaigas pa pilsētas centru,veroju,kā cilveki tusē.Sajutos sveši.Ne mana vide,ne mani iekšējie kodi.
Manā mikro kosmosā milzīgas plaisas,aplupusi mana pasaule,prasās pēc kapitalā remonta.
Darbs ko daru riebjas,jo tā nav mana pasaule kurā es sevi speju ziedot neredzot vērtibu rezultātu. Sajutos izmisis,un sarugtinajumu,ka aizvien vēl esmu dzivs.Laikam tarakaniem iztrūka degvielas.Vilkos savus 7 km uz majam,palika auksts.
es tā uzreiz nevareju atbildēt sev uz jautājumu: Kāpēc es esmu šeit? Kas ir tas deļ ka varu sakostiem zobiem celties un braukt krasot majas svešiem cilvekiem,bet domat par savu lauku dārzu,un suncīti kas mani gaida majās.
Tā sajuta,ka esmu tomer lieks,piezagās kā ēna..
|
12:17 pm
Vai būt nemierā ar sevi ir dabisks stāvoklis ?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |