|
|
|
January 11th, 2018
06:45 am
Lielākā manas dzīves utopija ir pamosties pasaulē kurā kādā rītā izzustu pesticīdu ražotāji,un nenormālie lauksaimniecibas lauki līdz horizontiem,bet būtu dabiskā ainava lidz šīs industrijas attīstībai.
Un vispār māte daba vienkārši varētu skaisti nopurināties,lai visa mūsu ikdiena mainītos uz dabisko pusi..citādi rodas sajūta,ka drīz visi dzīvnieki ,putni,kukaiņi būs tikai grāmatās.
|
06:56 am
Ir viens pleķis kopīgs trim latviešiem,un katrs no tiem grib savu: viens grib pārdot lai tur vai pasaule iet gaisā.Otrs "tipa" ni,ni,bet sapņo noplēst 5 reiz vairāk ,kā citi un ir viens muļķis kā es,kas grib,lai apkārt ir dabiski,aug ,kā jāaug un ir lauki.Tā kopīgā aina ir raksturojoša šobrīd. Smieklīgākais,ka mana vīzija par pleķi kura kopējā platība ir virs 20 ha un visa tā ēku koompleksa vizija ir dzīvošana.Kur pretī vienas da;las īpašniekam gribas ātri tik vaļā lai nopirktu citur atsevišķi.(ko arī saprotu,jo ienākot dzivot sapratu,ka viegli nebūs)Kur pretī trešajam,ir "pofigs" uz visu,jo sistēma viņu kārtīgi izdrāza pirms divdesmit gadiem,un tagad neko nedz grib,nedz vajag.Staigāju apkārt pa laukumiem,kas iestradāti un izdomāju veidu,ka noturēties.Tagad tikai nervus izsledzu un jāsāk iet cauri mazajiem murgiem ,no sistēmas puses ir robs..tātad robā jāizlien cauri;D Tā sakot,,ir rezerves variants,un viņā es ieraudzīju savu iespēju. Uh..interesanti..
|
07:05 am
Brīdī,kad tev cilvēks saka jūs esat miris reizēm pēkšņi aptver "hey" dzive tikai sākās.Savādāka,bet sākas ar pilnu jaudu.Tā piedzimst maitas;-)Latviešu folklorā;D
Nu ar jauno nedē;lu sistēma dabūs atpakaļ gaitas gliemezi,kas smaidot teiks ,jā šitas tagad ir realitāte.Nāksies jums bik iesvīst,bet mantai būs jāpaliek tur kur viņa ir..
Vēl tik jāizdīc visumam ,ko darīt ar to čali,kas grib no piraga noplēst nost gabalu un notirgot...jo 25 taukšķi zemē nemētājas..hm...
|
07:20 am
Arā ir normāla ziema,viegli auksts kails sals ar stindzinošo mitrumu.
Biju vakar aizceļojis lidz metrapolei,pēc diviem gadiem atrādijos slakteru bandai.Noņema man asinis,nofotografēja ar zodu rāmī,un tad sānskatā.Slakteris ar putnu uzvārdu ,ieteica saņemties un iespejams mūža garums būšot garāks par videji statistisko;DKad ievēlos kabinetā biju ar čomu visu koridori pierēcis,jo konstatējām ar viņu ka nepietiek,ka esam desmit gadus čomi,tagad mums vēl ārsts ir viens;D Oij divi,jo savu ģimenes ārsti arī ieskapēju pirms gadiem tik dēļ tā ,ka sakarīga.Tas pēc maniem ieskatiem ,sakarīga.Tā sedejām zviedzām,uz citu fona kuriem sejās nolemtiba redzama, bet atvertās durvīs noskanēja,lūdzu ienākiet;D Nenopietni nopietni daktera skatiens nelika bildi kopā,kā var būt "Pa septiņiem vārtiem kad ienāk,tas prieks,kas dzimst pats nosevis,tas prieks,kas tavs ienaidnieks."Nošmoreja mani,palaida.Tad sekoja autene ,kuras nontingetijas labumi,atgriez pilnā realijā.Kad jau autubusā ar draudzeni,kas atgriezās no darba metrapolijā...stopejām aiz vaigiem biezpienmaizes,ierecot,ka priekšā ceļš caur zvaigņoto bezceļu uz savu mazo mitekli tālajā pasaules malā;DKad jau ienācām kraukšinot zem kājām sasalušo zemi sune izķedējās no budas izamāja vēl no kalna lejā brienot.Dabuja savu lielo cukurkaulu,un prieciga palika graužot,bet mājsuns pa iekšu gāja virpulī,leca,smiksteja,dziedot slavas dziesmu atnākušajiem.Lai dzivo mirklis baudas..
|
|
|