|
|
|
November 10th, 2016
06:39 am
Lasot PB rakstu par Nobela premijas laureātu literaturā Bobu Dilanu atzīstams fakts smadzenēs tika atklāts.Ne vella neesmu pazīstams ar viņa daiļradi,varbūt kaut kā pastarpināti fonā skanejusi.Tomēr prātā nepavīdeja neviens muzikas gabals ko spētu piedēvēt šim autoram.Nerunājot nemaz par tekstu saturisko ekstazēšanu,vai noliegšanu.Tad no tā secinu,ka ļaušos vien neietvert savas skaņu pasaules varavīksnē šo Bobu Dilanu.Ja reiz līdz tam nav trāpijis ausīm,neiešu tak bijāt savu "komforta" zonu dzirdamajā vadoties no lielmanīgas apbalvošanas.
|
06:46 am
Aŗā snieg sniegs,lielām,maigām sniegpārslām pārklājot manu trīsdienu asiņaino izdarību ceļus.Tie saveidojās,griežot zosīm rīkles,pie putnu kūts,ļaujot bezgalvainajiem putniem "iztirināties"nošļakstot visu priekšdaļu asinīm ,kā pilientriepienu krāsojumam.Galvas ,ķidas ,tika suņu staipītas no vienas sētas puses uz otru.Ko ķedes suns nepaspēja apēst,to otrs suns aizstiepa notiesāt uz tacņas,kura pāris stundās pēc pirmās rīkles pārgriešanas veidoja veselu tīklojumu atzīmes pēc suņu izpratnes ērtajos punktos kur gulēt un ēst.Rotaļīgi sadale notika paralēli procesam,ko darīju virtuvē ar karstu ūdeni plaucēdams plūcamos līķus.Ja sākuma paņemot pirmo zosi aiz rīkles bija aiztures moments,jo kaut kā nebija tas darīts iepriekš nekad, pat teorētiski.Tad brīdī,kad jau 6 bija noplūktas,apjautu ka kļūt par manjaku ir pilnīgi reali viegli.atliek tikai izdarīt izvēles.Lai starpības starp zosu,trušu,kazu kailajiem kakliem zustu robeža arī līdzcilvēku izkaušanā.Tās ir tikai pārdomas par tiem mirkļiem,kad manās rokās ieguļas nazis,labi iztrīts nazis,lai sekundē atņemtu dzīvību dabas radītam brīnumam,savu līdzcilvēku izlepušo vēderu aizpildīšanai.Un briesmīgākā sjuta ir,ka nav žēl..
"žēl" izplēn,brīdī kad gurkst paša kuņģis,kad zini ka ienāks naudas maciņā, kad vienkārši uzturēt kādu kļūst pāri iespējām kuras tev ir noteiktā apjomā,noteiktam laikam.Te nu es esmu cilvēks ar morāli,izpratni..augsprātībā domājot,ka esmu dievs.Tomēr parasts vilks,lapsa,jenotsuns,kas izpatīk savam vēderam.
|
11:44 pm
Redzēt bijušo sapnī ir jocīgi.
Eju ar lielu klēpi liliju pa garu gaiteni,durvis kā vecajās "mazģimenieku"rindā vienā pusē.Līdz atveru durvis,bet tur uzreiz aina no kuras sapnī sāku smieties.Liela gulta no kuras kā tarakāni skrien ārā vīrieši visādi,bet bijušā guļ puspagriezienā un viltīgi smaida;-)Tiem vīriešiem tik smieklīgas grimmases bija,ka nevar;eja nerēkt.Viņi jau nezināja,ka es ex-ex-ex jau sen;-)
Current Music: Depeshi "The Best"
|
11:49 pm
Pēc 8 dienām paliks 37 ?Un?Pilnīgs pohuij,jo aizvien vandos apkārt ar riteni,kā negudrs,ģerbjos ērti ,tīniski,klausos sviestu gan klasiku.Aizvien pīpēju,uh tikai 27 gadus,joprojām sapņoju par nereālām lietām.Arī seksuāli aizvien gribas vairāk,kā dabon.Tik tai pasē tie cipari kaut kā kliedz.Arī draugi paliek nūģi vairs neiet tusēt,čīkst daudz vairāk,mazāk grib vazāties,slinki paliek.Man tikai vēl gribas stopēt pa pasauli,ar visu to ka tā ppasaule jūk prātā ievēlot Amišiem vecu ,manas muteres paaudzes tipiņu. Nu,jā//un aizvien man nav atbildes ko īsti gribu,jo gribu visu vēl aizvien.Dr;iz piektdien pacelšu glāzi ar tekstu priekā Latvija,priekā pats sev.
|
|
|