|
December 24th, 2011
08:54 pm Atrasties vienā telpā ar cilvēku ko mīli,bet nedrīkstēt pat uzrunāt ir mokoši..smeldze kuru es nespēju izturēt..tik ļoti sāpes pārņēma,ka Rrrrrrr lai nesprāgtu kā ātomene aizlavījos neatvadoties no namamātes mājas..visu ceļu smeldzi nesot,kā akmeni..veļamu gluži,kā ...likteni...bet gan,gan viss būs lieliski..reiz,kā komunismā...viss būs labi... Kur šitādā Šitā esmu iekļuvis?Bļāviens..neizturami...esmu jucis..
|
|
|
|
Sviesta Ciba |