|
July 27th, 2007
01:08 am - Kas palika pēc mums? Mēs bijām par jaunu šai sistemai,,bet par vecu pārmaiņām kas sekoja. Visu noteica sakaru vilciens,kas sasaistīja cilvēkus ar pieredzi un kapitalu plūsmu. Cerības bija vienīgais ,kas speja noraut tusas plīvuru,tomēr tās izgaisināja realitātes vejš. Skarbs izdzīvošanas vējš,pluinījot dvēseles ,kā pēdējas lapas no koka. Visi ,kas spēja aibrauca no šejienes jo citādāk būtu janodzeras.Tomēr spītīgā vēlme dzīvot un sakņoties nepameta pēc visas 70 gadu skalošanas.Tā bija vēl pirmatnēja savā sākotnējā dziņā. Tā skaista pēc nosaukuma mūsu zeme palika sveša un novecojusi,viņu pārpludināja svešinieku pūļi,kuri dzīvoja vēl sliktāk.Pazuda pēc 2 paaudzēm valoda ,pazuda jau 4 paaudzē arī mūsejie. Visam cauri spalgi kliedza vēlme izrādīties un justies varenam..kas skumji pašam pār savejiem.Svešie likās nevarīgi..
|
08:33 am - Atkal uz darbu... Darbs..hm kapēc ir jastrādā,ja nestrādājot mani ienākumi bija 2x lielaki nekā strādajot? Japakļauj sevi mistiskam režīmam,,no kura cieš mans fiziskais ķermenis?
|
11:28 pm - Vot bi bļin Cik dīvaini,ka visā savā bezcerīgajā nihilisma apsēstajā dzīve es raudu aizdomājoties par dzīvi,kādu mēs to dzīvojam. Noskatījos " Children of men" un raudaju par savu stulbumu,par savu pelēcīgo šunu izžuvušajām krokām.Bļins,,un atcerējos,ka puisis,kas mīl manu sexsīgo dibenu staigā Adama kostīmā pa savu maju,,un man tas patīk...mēs tiekamies jau gadu ..Augustā būs..un nezinu nav tas ķīmijas,kāda ir kādreiz ar citiem bijusi,,tomēr man patīk viņa dzīves uztvere... Kas savdabīgi velos arī vienu jauku cilvēk bērnu mazu brēcošu tomēr jauku... Un sieviete,kas viņu velas no manis uzskata mani par vīrieti,,tur pretī es sevi neuzskatu par neko,,jo guļu ar ,ko gribu...un jautajumu ir galva maķenīt par daudz...
|
11:42 pm Skan uz kompja tumbām Art Company-Suzana un acu priekšā aizskrien bērnība...lūk vecumdienas drīz jau klauves saldsērīgās atmiņās.Lūk viena liecība,ka drīz jau 35 un neko nevar zināt.kā būs...kā jabūt.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |