|
|
|
October 8th, 2017
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vilksskabais | 07:20 am - Smadzeņu huiņa!
Viss bija labi.
Apsaldējos,dabūju vēju,slapjumu.Jau kādas pāris dienas apkopt savu dzīvnieku fermu sagādā - "prasa daudz enerģijas"!
Šajā režīmā,vēl jāiespēj viss mājas solis un daudz,daudz darbu ārā.Tomēr pēc katra darba uznāk nespēks,svīšana ,nelaba dūša.Pāri tam ar visu temperatūru saņemos eju pēc siena ar deķi un nesu savām avīm.Sajūta ,kā vecītim pensijas gados.Un tā atbildības sajūta tomēr ir spēks.Pirms diviem gadiem ar encefalītu guļot četras dienaktis majās pie 41,8 ,rāpoju naktī pāri pagalmam slaukt kazas.Jo murgos redzēju,kā viņas neslauktas blēj.Jo sāp tesmeņi.Tagad ir vieglāk,jo tikai apsaldējies.
Tomēr brīdī,kad ir šāds vājums sabīstos par to savu mazo uzburto pasaules idilli..jo brīdī kad mana zaraza pārņems kontroli manā ķermenī iestāsies visa darītā apokalipse.Ja spēks dzīvot pāri saviem līdzekļiem staipot to iztiksanas deki no viena cauruma budzet'ā uz otru vel oki,nesatrauc brīd;i ja nomirst,tad ļoti saskumu domājot par to savu bezšķirnes sunci.Kura acīs ir saprāts,mīļums,uzticēšanās un ilgas.Tādās dienās ,kā šorīt,kad ir klepus, svī;sana un nelaba dūša viņa centieni mani samīlot,pieglaušanās un vērīgā sekosana man katrā solī ir sirdi plosoši silta.Kas notiks ar viņu pēc tam? Padomāju pāris scenārijus no savas pieredzes laukuma un sapratu,ka man jāsaņemas un jādzīvo cik ilgi varu pašam,citādi būs skumjais scenarijs "patversme'Ja,vēl "ēdam dzīvniekus"(Trušus.Aitas,Vistas )Izstaipīs uz galda,tad suņiem būs skarbais aizmiršanas liktenis.
Apņēmos savā laikā pārdzīvot vecvecākus un vecākus,lai viņi neredz manu iznīkšanu.
Vecevecāki jau ir tajā medību pusē, bet māte vēl brangi turās.
Dzīvoju nomaļus,izvairos no čupošanās,un cenšos būt dzīvs.Darbs fiziskais dod labu fizisko formu,kāda nekad nebija pilsētā.Tā eksistence tik drusku sarežģita.
Lūk tā slimošana vienmēr iegrūž dziļajā pārdomu purvā!
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |