|
|
|
November 28th, 2016
06:08 am - R't..
Pienāks rīts,balta sniega klāts!
Viss ko cilvēks var vēlēties ir sasniedzams,bet laiks ļauj tam ienākt pakāpeniski ar garšu.
Pienāks kāda konkrēta diena,kurā vienīgais kā dēļ ir vērts dzīvot būs nevis dārga mašina,māja kaut kādā snobu murmuļu ciemā,bet jebkur tik kopā ar to kas sajūtams ar katru ķermeņa šūnu.Arī tam ar ko šāds rīts pie gardas krūzes melnās tējas būs pats galvenais.Trakoti savdabīga štelle,ka tagad kad esmu sastapis cilvēku kuru izjūtu,uzpeld visādi mēsli kas prāta līmenī liedz viņam tuvoties.
Tad arī parasta ikdienas līmeņa eksistenciālā pataloģija,ka neko nevaru iedot tik vien kaisli,ilgas,sāpes pēc būtibas.Tāda trakota paradīze ar elli vienā kokteilī.Tik ļoti gribas apskaut,bet kad apskauj domā kā apmierināt tās iegribas ko tev tuvais gribētu gūt ārpus mīlestības rāmjiem.Tik banāli,tik skumji ka ar to man tagad notiek cīņa,jo nav jau teikts,ka tik pat dzīves sadirsts ir arī tas otrs.Varbūt tik manas blondās smadzenes ir sakaltušas kopskatā uz dzīvi.Ka tagad sajūtot dzīves pieplūdumu vēlas pašrealizēties lai pabarotu savu ego centrisko būtību.Gribēt to ko nevienam nevajag,bet kas ir iedestīts no bērnības,kā raksturlielums pašapziņai.
Tik pašpietiekams egocentriķis,skatoties acīs kaislibai..izsmērējas,kā maziņš bērns.Te sākas kaprīzes,gribas dāvināt ziedus,jo skaistakus,jo labāk,tā lai domā tikai par mani.Ja ko praktisku,tad tā lai elpa aizraujas,jo par mani lai domā,ja gulta,tad ar tādu vērienu,lai nekam citam nav vietas visu kopā būšanas laiku.Tāda dēmoniska paradīze,aiz kuras spožuma redzu sevī šaubu malu pilnu pelēcības,brutālu tiešu jautājumu ar realitātes noskaņas asinīm.Rodas jautājumi,kas ir tas kas uztur mūs?
Vai mana spēja maršēt pēc emocijas,pa ceļam izceļot materialās pasaules ērtibas,vai manis paša pārdzīvojums ka desmit gadu starpība ir ellīgas piepules vērta.Jo pulveris nav izšauts.Cik ilgi tā spēšu noturēt to kaujas ringu,kurā prāta dominante būs nospiesta pie gridas ar ķermeņa dziņām,bet ne mūžam.Kā zināms prāts labirinto apkārt ierobežojumiem.
Sveiks paša radītā paradīzes ellē.Gribas,vajag,spriedze,asiņojoša šaubās sirds.Tomēr pieredze dod signālu,ka var mīlēt ,vajag mīlēt.Tik jāsaprot uzbūve šaj spēlei,tā lai mūžam pietiek ar vienu..
Netieku gudrs,kas notur?
Labi,tā visa ir elle,degu iekārē,ilgās,pārliecībā,ka man jābūt "labākajam",kamēr būšu sasniedzis.Tomēr ko tad,ja tajā brīdī apniks?Kārtējais pusnobeigtais ne sev,ne citiem projekts?No stratēģijas skaidrs,tehnika tik jāpieslīpē,tomēr kur palikeu es?
Current Music: PIca-Fari
|
|
|
