|
|
|
November 10th, 2016
06:46 am
Aŗā snieg sniegs,lielām,maigām sniegpārslām pārklājot manu trīsdienu asiņaino izdarību ceļus.Tie saveidojās,griežot zosīm rīkles,pie putnu kūts,ļaujot bezgalvainajiem putniem "iztirināties"nošļakstot visu priekšdaļu asinīm ,kā pilientriepienu krāsojumam.Galvas ,ķidas ,tika suņu staipītas no vienas sētas puses uz otru.Ko ķedes suns nepaspēja apēst,to otrs suns aizstiepa notiesāt uz tacņas,kura pāris stundās pēc pirmās rīkles pārgriešanas veidoja veselu tīklojumu atzīmes pēc suņu izpratnes ērtajos punktos kur gulēt un ēst.Rotaļīgi sadale notika paralēli procesam,ko darīju virtuvē ar karstu ūdeni plaucēdams plūcamos līķus.Ja sākuma paņemot pirmo zosi aiz rīkles bija aiztures moments,jo kaut kā nebija tas darīts iepriekš nekad, pat teorētiski.Tad brīdī,kad jau 6 bija noplūktas,apjautu ka kļūt par manjaku ir pilnīgi reali viegli.atliek tikai izdarīt izvēles.Lai starpības starp zosu,trušu,kazu kailajiem kakliem zustu robeža arī līdzcilvēku izkaušanā.Tās ir tikai pārdomas par tiem mirkļiem,kad manās rokās ieguļas nazis,labi iztrīts nazis,lai sekundē atņemtu dzīvību dabas radītam brīnumam,savu līdzcilvēku izlepušo vēderu aizpildīšanai.Un briesmīgākā sjuta ir,ka nav žēl..
"žēl" izplēn,brīdī kad gurkst paša kuņģis,kad zini ka ienāks naudas maciņā, kad vienkārši uzturēt kādu kļūst pāri iespējām kuras tev ir noteiktā apjomā,noteiktam laikam.Te nu es esmu cilvēks ar morāli,izpratni..augsprātībā domājot,ka esmu dievs.Tomēr parasts vilks,lapsa,jenotsuns,kas izpatīk savam vēderam.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
