|
|
|
October 11th, 2016
02:47 am - Nulle.
Lapas pa sētu mētājas kā neizsūtitas vēstules,
Kā apslāpētie kliedzieni vasarā neizdarītajām prieka lietām,
Lietus pēc sevis atstāja zosu piedirstus dubļus,
kuros ar ziemas zābakiem bridu domās par bezjēdzīgo,
Par to,ka esmu pilnīgā dirsā,gan reāli,gan pārnestā nozīmē,
bet lapas ar savu spoži,lietus samērcēto glanci visu to pilnīgā "dirsā"padara tikai neciešamāku.
Viss ir izgaisis,kamēr parādās kaitinošie saules stari,
Dubļos turpina mirkt putnu sūdi,bet es eju noskatīties,kā gaiss,
ventilē pagrabu,kurā sabāžu visādus labumus kuņģim,ziemai par prieku.
Lapas turpina mētāties pa sētu,bet tikmēr domāju kurš duraks viņas grābs,nesīs uz dārzu?
Protams,ka es,visā spožumā sevi motivēdams,ka tas ir "ahūna" labs darbs,lai gan domās tos kokus izģērbju jau virs vajadzīgās dobes,purinot smagnējā ārprātībā līksmi pamostoties no murga,kuram tā pat,kā manai šī brīža eksistencei nepiešķi nekādu jēgu.
II daļa
Olas pārvalda smadzenes.Punkt.Basta.
Izšautas,tās uz mirkli ļauj pratam domāt par pasaules pārvaldīšanu,kas beigusies bļodā ar ūdeni,kurā mazgājas visirms mati,tad seja,tad visādas ķermeņa daļas,lidz kamēr kājas sajūtas,kā dieva skartas,jo viss ķermenis jau bijis šķīstīts kamēr nonācis līdz staigulēm.Pēdas silto ūdeni izjūt dievišķi atviegloti.Paradīze,lidojums līdz migai.Un pazūd dienu zūdība saldos sapņos.
Rīt jābrien zosu mēslu apkaltušajos dubļos,lai nogalinātu stundas!
Amen.Prāts met mieru,ļauj pūsties.
Current Music: Suņu elsas guļot pārkurinātā istabā;-)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
