|
April 4th, 2013
vilksskabais | 07:19 pm - klaigas. Kaila eksistence,meklējot momentālu recepti labākai dzīvei. Tāda nav,bet naivums ar kādu eksistēju liek cerēt pašā tālakajā nostūri pelēkajās krociņās.Ka ir ,noteikti ir. Prāta kā tāda nav,ja reiz ļaujos bļaut par kādam nebūšanām brīžos kad ir lielakas šausmas par salīdzinošo ar ko saskaros.Tomēr ir vēl cerība kļūt par cilvēku kas apjauš to kas ir dzīve ārpus reibuma ,kailuma un vakardienas zudušo cilvēku elpām. Pazūd viss ar ko saskaramies,bet ir kas paliekoš no tiem kas sevi uzskata par pilnvērtīgiem.Tā ir ietekme par kuru nenojauš,bet apzinās.Ar mani ir tā pat,bet mazliet citādāk.Mani dzemdēja sieviete,bet izaudzināja iela uz kuras dzīvei labpatikās spēlēt spēles no kuram pieaugušie distancēti viebjoties novērsās teikdami: Tas nav te,tā nav īstenība.Paejot garām augsti paceltiem deguniem,lēta proletariāta iespaida vadīti.Tie turpināja dzīvot ilūzijās,kamēr metra attālumā tika pārdotas meitenes par 10ls stundā,bet man tas viss šķita kā mistērija aiz kuras noteikti sāksies dzīve ramākos toņos! Tad sekoja sabrukums kuram pamatā par bumbu palika to pašu viebto seju pareizības zudums krēslas stundā ,nākot pēc tās pašas meiteņu miesas nakts aizsegā ,lai savām sievām liktu mieru,kas kā mānīgs miglas pārvalks balstījās tikai pamiera noslēgšanā.Pretī dodot šo mānīgo spēli,kas nebeidžas ar Čaka ielas pārnešanu cita platuma grādos. Arī savu esamību es devu tur par skatīšanos,kā izslāpis ēzelis dzerot katru savītušo vārdu sevī kā īstenību. Tās naktis mani salauza,teiktu kāds gudrais kam daudz gramatās patiesība balstās,bet tie no krēslas teiktu ka piedod te ir dzīve.Te reibst,te šauj ārā to pulveri ko dienas stundā nedrīkst par radīt,ka tev tāds ir.Uzliec masku kad ausīs diena ,ļauj tai tevi sargāt no vecmodīgiem uzskatiem,turies pie pilāros kaltiem vārdiem kuri veltīti tam,lai dzimtu jauni upuri nakts dzīves labirintos.Kuros arī tu tagad esi pazusi,bet vēl nejūti ne lases labuma no tiem.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |