|
|
|
March 11th, 2013
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vilksskabais | 06:27 pm - Sveiks!
Kā nu ne,bet solījos tev uzrakstīt vēstuli.Papīra nav pa rokai,pat adresi īsti nezinu.Kā tas pieklājas klaidonim.Toties ir uz kādu laiku internets ar datoru,kura pat varu atļauties sēdēt stundām.Laiku pa laikam apjaušu ka katra minūte ko nogalinu pie datora būtu kā citadi pavadāma,ta sacīt jāsaka mazliet lietderīgak.Tomēr arī apjaušu,ka jēga ja āra aizvien ir mīnusi,bet cik tu tada salā novazāsies?Man gan jau ir pieradums bradat pāris stundas pa pilsetas nomali,domājot visadus brīnumus.Lieliskas mūzikas pavadījumā.Tomēr pārlieku bieza klaiņošana noved pie velmes neatgriesties.Kā tu atminies tev rakstīju,ka man iet raibi,kā pa to dzeņa vēderu.Tā ta epopeja iet.Periodiem neaptveru,ko daru nepareizi;-))Tas tomēr man kā blondīnei ātri pāriet,un turpinu eksistēt talāk,kā to esmu darījis pēdējos 5 gadus.toreiz sagriezās visa dzīve riņķī,bet man iepatikās,ka nav vairs kā parastiem cilvēkiem: Darbs,mājas,darbs,lupatā piepiļījies,atgūšanās,darbs.Tagad ir haltūras,ātri paskrien dienas,nauda,lupata,kaut nedēļu,bet tad dodos savos klejojumos.Kamēr pieriebjas svešas mēles,sveša pasaule un cilpoju atpakaļ uz savējo miskasti.Labi,labi nepārproti,miskaste ir tikai nosacīta,ta īsuma ir raksturojam,kā midzenis 20m2 ar visām funkcījām vienlaikus.Tajā ir tikai viena maza atšķirība,tur vairs neesmu viens,līdz ar to aizvien ir kāda dzīva radība kas sagaida.Ja tas būtu jauki zaļais konteiners diez vai to varētu saukt par savejo.Lai gan tālu līdz šādai dzīvei vairs nav.Patreiz vēl turās prāta paliekas,gan kaut,kāda druska no apziņas ka Omai nav jāpiedžīvo šāds scenārijs.Tas ir vienīgais saistošais caur ko pa starpai pamanos ģērties cilvekcienīgi,kā arī būt savācies.Pat civilizēts līdz brīdim,kad iekāpju stopētajā transportā un dodos atpakaļ uz savu pirmdzimteni Rīgu.Te piedzima mana miesa,te tā arī vissdrīzak gulsies kādā kopbedrē.
Labi,ko tur par to..tagad interesantākā sadaļa,kas pamudina smieties,gan raudāt:
Satiku cilvekveidīgu radījumu kas mani spēj uzrunāt,tā vienkārši izkustināt no stinguma pat ārpuss klejojumu vienaldzības.Komunikācijā nedominē instinkts,bet jauka zinātkāre ,alkas un nojausma,ka tajā ir kas tāds kas ļauj aptvert ka esmu dzīvs cilvēks.Ka eksistē arī kas ārpuss ierastā režima: Ēst,dirst,gulēt un sirot izdzīvošanai.
Lūk,tā gadas,viss neiedomājamākajā mirklī.Kad nekas nepieder,bet visa cita iekšā ir tik daudz.Jūra,okeans vai pat vesela planētu sistēma...
Uh labi šobrīd beigšu čiepstēt tev ziņu,jo jāiet pretī brīnumam,bet kāda mirklī padošu ziņu!
P.S
Zeme tomēr drīz modīsies,lai sagaidītu mani ar lāpstu un kompostu mazajā dārza pleķītī kur pazūd visas raizes.
Gaidu no tevis atbildi,par taviem piedzīvojumiem.Jo tik sen neesmu saņēmis ne rindas.Basta ķeries klāt rakstīšanai.Ar prieku lasīšu.
Ar smaidu Akrams.
|
Reply
|
|