Mums darbā visiem tagad ir speciālās "Cūku gripa 2009" krūzītes :D !

Dziesma "Stakani" uz nonstop repeat, brut šampanietis un saskandināšana ar stāvlampu - nez kapēc man šovakar negribas mācīties?

Mazais māšuks, šķiet, būs noķēris Ruk-ruk kaiti :(

A moš tomēr izlemt iet uz Rammstein?

Assume = ASS+U+ME


(when you ASSUME, you make an ASS out of U and ME)

©® Frank DeMajiere

Dzīvokli vēl nesilda...
Nē, patiesībā jau nesalst. Tikai jāvelk džemperis. Un no rīta grūti saņemties no gultas izkāpt. Bet liekas, ka dzīvoklis mazliet mitrs.
Vakar vakarā pirms gulētiešanas bija sajūta, ka visas gultasdrēbas pievilkušās ar miklumu. Radās ideja viņas ar gludekli tā nedaudz sasildīt, pažāvēt. Gludekli pēc tam skapī atpakaļ nenoliku - pagaidīju kamēr pavisam atdziest.
No rīta pamodos sirsnīgi apkampusi gludekli. No gludekļa pat neliels nospiedums uz sejas palicis. :)

Kautkā saasociējos ar vienu sirsnīgu epizodīti no "Kadrijas"

Jā...laiciņš šodien ārā jauks...

nu ja jau aizkļūstam līdz šādiem šefa paziņojumiem:

Cancel your sleeping plan for Monday (Oct 5th) or Tuesday (Oct 6ht) nights.

Tad nav brīnums, ka mani sāk apsaukāt par darbaholiķi.

3 pamatprincipi 2 kaķu sadzīvošanai:

Izēst tam otram bļodiņu
Izdzert tam otram ūdeni
Piedirst tam otram kastīti

Neatkarīgi no tā, ka visu triju veidu traukos pildījums ir abpusēji identisks

Vakarvakara plāns bija doties mājās, ielikt mazgāt drēbes, pa to laiku laiski pablenzt TV un padzert piparmētru tēju ar pienu. Labs plāns, vnk fantastisks, ja vien nebūtu iedomājusies nomainīt virtuvē izdegušo spuldzīti. Spuldzīte nomainīta, slēdzam iekšā gaisu un PAUKŠ – korķi izsisti. Un pie tam pamatīgi, jo drošinātājslēdzis dzīvokli arī no jauna ieslēgts diemžēl nenodrošināja elektrības atgriešanos dzīvoklī.

Rezultātā:
Drēbes jāturpina mazgāt ar rokām pirms tam teju appludinot visu virtuvi, jo kaut kā viņas bija jādabū laukā no veļas mašīnas.

Saldētavas saturu nācās steidzami izvārīt zupā.

Nācās doties uz veikalu pēc sērkociņiem, jo mana krutā plīts citādejādi ir piešķiļama elektriski
Pērkot sērkociņus, sagribējās paķert cepumus, kurus mājās Rūdis nogāza no plaukta. Dikti birzīgi cepumi. Un manu prieku, ka nekas – paķeršu putekļusūcēju un izsūkšu pus tonnu drupaču no paklāja - pārtrauca fakts, ka elektrības ta nava.

Rūdis jau 2 naktis man neļāva gulēt, taisot traci, bungājot pa logu, plosot kartona kasti, mēģinot vēl vairāk sapiņķēt vadu mudžekli un skaļi ņaudot (piedāvāju viņam ēst, dzert, samīļošanu un palaišanu pastaigāties pa palodzi – nelīdz! Ņaudēšanas iemesli nenoskaidroti!).
Vakar iegādājos krampīti istabas durvīm un Rūdi deportēju uz virtuvi. Ziniet – iepriekš minētie trokšņi ir tīrais nieks salīdzinot ar to, kādu troksni spēj radīt kaķis, kas mēģina ielauzties pa aizkrampētām durvīm. Apraudājusies aiz izmisuma, ka jau 3 naktis nedabūšu gulēt, nolēmu pieņemt galējos mērus, ar izcili mazu rezultivitātes potenciālu – ieslodzīju kaķi duškabīnē. Sak, vismaz tālāk no manis, durvīm, loga un kastēm. KA tik tā – tas troksnis, kad kaķis mēģina izlauzties no duškabīnes....!!!! Tad jau labāk loga bungas...

Reizes 4 celdamās augšā un trenkādama kaķi galu galā tomēr aizmigu. Izgulējusies neesmu un tjip mēģinu strādāt ( sestdiena darbadiena – vai nav draņķīgi?) Fakts, ka silto ūdeni manā dzīvoklī iegūst ar elektrības palīdzību, varbūt līdzēja mazliet labāk atmosties, bet īgnums par ledainu dušu ir divkārt lielāks.

Kur lai, jopcig dabū kādu, kas kaut ko jēdz no elektrības?

Palielijos šodien vienam paziņam, ka vakar nopirku dikti garšīgus ziedputekšņus medū. Pretī saņēmu ģeniālu frāzi:

Ēst ziedputekšņus ir tas pats, kas taisīt minetu puķupodam !

Adatainā zvēra dēļ man tagad sāp pēcpuse.
Un zvērs piesolījās arī turpmāk mani spīdzināt...

Zinu jau, ka pati vainīga, ka tāda aizmārša...
tomēr kas mani dīdija pieteikties spēlēt izrādi vakarā, kad paredzēts darba tusiņš ar pirti?!

Tagad es īdēšu. Jo īpaši piektdien, kad visi darbā ieradīsies notusējušies un runās, cik labi jamiem gājis.

Kaķis ir nokārumojies ar kaķkonserviem un kaķkārumiem līdz ūsu galiem - ceru, ka ar vārdadienu apmierināts.
Es esmu tikusi pie tekilas un nenoturējos vienu glāzīti neiedzerdama. Secinājums - vienai dzert nav stilīgi. Tekilai vajag kompāniju. Tā nu tekilas pudele nolīgusi plauktā līdz citai reizei.

Hmm - kaķim šodien vārdadiena. Varbūt tomēr jāsvin? Bet kaķu konservus es neēdīšu.

Kopš šorīt pamanīju, ka ar manu kredīkarti var dabūt 30% atlaidi tekilai, dikti sagribējās ar šo dziru piemesties. Bet laikam jau vienai pavadīt vakaru ar citronu un tekilas pudeli nebūtu īsti stilīgi.

Vakar vakarā kaķis atkal sadomāja pamīcīties man pa muguru. Diez kā lai panāk, li viņš t darītu regulāri? Tas teju vai spēj aizstāt muguras masāžu. :)

Yay!
A mumsim nodaļā šodien atlaida 6 cilvēkus. Daži pilnīgi noteikti bija to pelnījuši, par dažiem pārsteigums, bet gan jau ka bij pelnījuši.
Nu bet šoks vienalga pamatīgs. Un neomulīga atmosfēra... Šī būs smaga nedēļa. Cerams, ka pēc Lieldienām viss ieies sliedēs.

Ļautiņi kļuvuši paranoiski tramīgi, negrib mani satikt. Un skaidrojums, ka es tajos augļu salātos nepiedalos, viņiem nešķiet pārliecinošs. Būs tāpatvien jāpaklīst pa pilsētu ar aiz jostas aizbāztu banānu un ļauži jāpabiedē :D

Visu rudeni man laiku pa laikam zvanīja brālēns, uzdodot tamlīdzīgus jautājumus, kā "A kāds man ir dzīvokļa nummurs?" vai "A kāds ir durvju kods?", vai pat "Kāda ir mana adrese?". Nu tas laiks takā būtu pagājis.
Bet vakar man piezvanīja Ezītis un pajautāja, kurā pieturā viņam uz mājām braucot laukā jākāpj.
Tā nedaudz poētiski - rādīt ļaužiem ceļu uz viņu mājām!