Pirms kāda mēneša...
Stāvu pieturā - metrus 20 no regulējama krustojuma. Piebrauc trolejbuss, no tā izkapj māte ar meitiņu vecumā tā kautkur ap sākumskolu. Neskatoties uz visnotaļ dzīvo satiksmi, māte, saķērusi meitu aiz rokas, mēģina tikt pāri ielai. Atskan sašutis brēciens: "Mamm, kas tu galīgi...!", un mamma tiek aizvilkta līdz 20 metrus tālajam luksoforam.

Vēl pirms kāda laika...
Stāvu rindā lielveikalā. Pirms manis - ģimenīte: mazs puka, mamma un, šķiet, vecmāmiņa. Mamma pēkšņi izdomā, ka to paciņu tējas tomēr neņems un iedod to puikam, lai noliek. Uz jautājumu "Kur?", mamma, norādot uz netālo plauktu, atbild: "Ai, nu iebāz tur pie konfektēm!". Puika acīmredzami ar atbildi nav apmierināts un skriešus aizskrien meklēt tēju plauktus. Mamma brēc pakaļ - "Kur tu!?", un vecmāmiņa purpina: "Muļķa puika!". Par laimi, viņas klusē, kad puika atgriežas.

Šodien...
Eju pa lielveikalu, skatos- iet tēvs ar meitiņu. Mazā ēd konfekti. Piepeši konfektes papīrs viņai izkrīt zemē. Mazā pieliecas, lai papīrīti paceltu, bet tēvs ar uzbrēcienu "Ti čo...(un vēl kaut kas, ko neuztvēru)!!" aizrauj mazo prom.

Neaudzinātā jaunatne, ja?