Sapnis par Viedajiem materiāliem šķiet, ir piepildījies. Šodien atkal ofisā pagalam karsts, neskatoties uz šā rīta pamatīgo vēdināšanu dēļ sprāgušajām griestu lampām (vispār traka diena šodien ofisā, lai neteiktu vairāk  - elektrības traucējumi, sprāgstošas lampas, nestrādājoša aparatūra, viss Management tīms Zviedrijā. Kurš ir galvenais te tagad - ņibois es? Un tieši man šāds haoss. Ja skenerus stundas laikaa nesataisīs laidīšu visu AP tīmu mājās)

Tātad, par ko bija stāsts? Ak, jā, par Viedajiem materiāliem. Tā nu sēžu šajā karstajā birojā un vienu brīdi secinu - manai blūzei ir vaļā pilnīgi visas pogas. Un es skaidri zinu, ka pati viņas vaļā netaisīju. Un, Goda Vārds!! ap mani neviens nav gramstījies. Blūzīte pilnīgi noteikti ir kļuvusi gana gudra un nolēma, ka ja reiz tik karsts - jāpogājas vaļā!

Msjaa - labi ka to pamanīju es pati...