Pilnā sparā rit mēneša pretīgākā nedēļa. Ne vien tas, ka kļūdu statistiku vākt ir nejēgā garlaicīgi, bet sajūta pretīga. Diez cik mēnešiem būs jāpaiet, lai es spētu pierast, ka daru darbu, dēļ kura kolēģēm atvilks no algas. Nu labi - no bonusiem, but still... Bāc- es neesmu vainīga, ka daža laba nespēj ielāgot elementāras lietas un ievērot nelielu piesardzību strādājot. Tās pašas kļūdas atkal un atkal. Un ja es vēl paskatītos uz termiņiem!!! Garstāvoklis pazeminās apgriezti proporcionāli kļūdaino rēķinu kopijām kastītē. Un jāiziet cauri vēl 7 kompānijām.
Murgs. Un galīga neoma. Šodien nebarot un nekaitināt!

Kārlis: Tev atkal jauna matu krāsa!
Es: ?! Man šitā ir jau 3 nedēļas!
K: Nu tad es tevi 3 nedēlas neesu redzējis.
(Kārlis pie mums nodaļā iegriežas kā minimums katru otro dienu)
E: Un kuru matu krāsu tad tu redzēji pēdējo?
K: Nu pēc zilās tev bija tie sarkanie.
E: šitie jau ir tie paši sarkanīgie.
K: Āāā... nu var jau būt...
E: Un kad man vispār ir bijuši ZILI?!

Un tikai pasaki vēl, ka vīrieši tādus sīkumus kā matu krāsu nepamanot...