Ciest nevaru situāciju, kad man nav nodefinēti pienākumi. Sēžu šodien un slaistos. Un kļūst neērti, ka meitenes man blakus cītīgi strādā. Šodien esmu izlabojusi 7 rēķinus, kuri dīvainā kārtā bija nonākuši tur, kur viņiem nebija jānonāk, uzrakstījusi par šo problēmu Somijas speciālistiem, saņēmusi atbildi, ka tas nekas traks neesot, bet viņiem nav ne mazākās jausmas, kāpēc tā notiek un vēl mazāk vēlmes to noskaidrot. Un devusi dažus padomus Šarlotei. Un tas arī viss. Baigā jēga, ne? Tik daudz paveikts 4 stundās. (reāli tas aizņēma ne vairāk kā pusstundu)