Savādi redzēt, ka draugi vairs neseko saviem ideāliem, kas reiz bijuši tik svarīgi...

šausmas - nupat pamanīju, ka visi mani pēdējie pukstieni ir bijuši varen drūmi... Bet tā tak nav - dzīve nemaz nav tik dŗaņķīga, kā izklausās šeit! Bet kāpēc ir tik grūti rakstīt labo? Kāpēc sīkas nepatikšanas un neveiksmes aizēno visu preicīgo.
Vakar skatījos SW un tad nu man Lauriņa skaidroja Anakina raksturu - ka viņam viena neveiksme aizēno visu labo - vai ar mani ir līdzīgi? Vai es virzos uz tumšo pusi?