(no subject)
Apr. 12th, 2009 | 10:14 pm
mood: 
weird
music: Summer Nights
Un vispār, kad es nesapņoju dīvainos sapnus, ko šonedēļ sanāca darīt dīvaini bieži, es iedomājos par lādiņiem.°
Kāpēc ir tādi cilvēki, pat nezinu vai viņus saukt par "plusiem", kam pievelt tikai mīnusi, tikai ja cilvēks tevi atgrūž, tad tikai ir intresanti, tikai, kamēr nav pieejams, Tev pievelk. Intresanta tāda deja, līdz brīdim kad otrs cilvēks tiek pieradināts, tad viņš vairs nav mīnuss, tad nav intresanti.
vai tiešām tur strādā magnētisma principi?
Brīžiem liekas, ka tas ir kas cits.
Eva aizsāka kkad sarunu par sevi un vispār, kas ir tas iemesls, kas cilvēkam vienmēr pamudina(tāda sajūta, ka pat liek) vienkārši visus "atraidīt" - neiznu, drīzāk liek izvēlēties atteikties no kopējas nākotnes ar citu cilvēku, vai pieļaut kko tādu. Varbūt, tas parada, ka kkādā ziņā cilvēks vel nav nostabilizējies uz savas prata-emociju salas? domā, ka nenosargas kko?
labi, es vienkāŗsi domāju par to, kurš ir tas iemesls, kas cilvēkiem liek atteikties? Visās tēmās. Nerunājot par cilvēkiem, kas noteikti iekristu un pat pacenstos ar pašiedvesmu īstenot jebkuras attiecības ar katru, kurš iepatīkas, līdz cilvēkiem, kuri pie brīža, uzreiz taisa U veida pagriezienu. Bet man tik daudz neintresētu pat cilvēku savstarpējie dīvainumi, cik varbūt, kāpēc mums vēljoprojām ir tik daudz bērnības sapņu? viņiem jau vajadzeja izbeigties. Nevis pazust, bet būt jau atķeksētiem pie lielā dzīves sarakstu sienas ar sarkanu ķeksi "Izdarīts".
Padomā. Ko Tu vēlējies?
Un ko Tu tagad dari?
Saņemies!
[If you never trie, you never know, what you are.. <- fona tieši skan tagd Coldplay Fix you]
Būs muļķīgi, ja savi bērnības sapņi būs jāatceras tikai kā sapņi, lielajā nopietno cilvēku pasaulē >_<
Es zinu.
Tāpēc, ka Tu vari. Ja Tev reiz dzīve ir devusi iemesls dzimt kādam sapnim, tas nozīmē, ka viņai ir iespēja Tev sniegt visu, lai Tu to īstenotu.. Tu esi par kūtru, lai paņemtu?
Kāpēc ir tādi cilvēki, pat nezinu vai viņus saukt par "plusiem", kam pievelt tikai mīnusi, tikai ja cilvēks tevi atgrūž, tad tikai ir intresanti, tikai, kamēr nav pieejams, Tev pievelk. Intresanta tāda deja, līdz brīdim kad otrs cilvēks tiek pieradināts, tad viņš vairs nav mīnuss, tad nav intresanti.
vai tiešām tur strādā magnētisma principi?
Brīžiem liekas, ka tas ir kas cits.
Eva aizsāka kkad sarunu par sevi un vispār, kas ir tas iemesls, kas cilvēkam vienmēr pamudina(tāda sajūta, ka pat liek) vienkārši visus "atraidīt" - neiznu, drīzāk liek izvēlēties atteikties no kopējas nākotnes ar citu cilvēku, vai pieļaut kko tādu. Varbūt, tas parada, ka kkādā ziņā cilvēks vel nav nostabilizējies uz savas prata-emociju salas? domā, ka nenosargas kko?
labi, es vienkāŗsi domāju par to, kurš ir tas iemesls, kas cilvēkiem liek atteikties? Visās tēmās. Nerunājot par cilvēkiem, kas noteikti iekristu un pat pacenstos ar pašiedvesmu īstenot jebkuras attiecības ar katru, kurš iepatīkas, līdz cilvēkiem, kuri pie brīža, uzreiz taisa U veida pagriezienu. Bet man tik daudz neintresētu pat cilvēku savstarpējie dīvainumi, cik varbūt, kāpēc mums vēljoprojām ir tik daudz bērnības sapņu? viņiem jau vajadzeja izbeigties. Nevis pazust, bet būt jau atķeksētiem pie lielā dzīves sarakstu sienas ar sarkanu ķeksi "Izdarīts".
Padomā. Ko Tu vēlējies?
Un ko Tu tagad dari?
Saņemies!
[If you never trie, you never know, what you are.. <- fona tieši skan tagd Coldplay Fix you]
Būs muļķīgi, ja savi bērnības sapņi būs jāatceras tikai kā sapņi, lielajā nopietno cilvēku pasaulē >_<
Es zinu.
Tāpēc, ka Tu vari. Ja Tev reiz dzīve ir devusi iemesls dzimt kādam sapnim, tas nozīmē, ka viņai ir iespēja Tev sniegt visu, lai Tu to īstenotu.. Tu esi par kūtru, lai paņemtu?