#12 “If only. Those must be the two saddest words in the world.”
Jun. 9th, 2009 | 10:08 pm
mood: crappy
music: AK69 - Pastaiga
- Regret is an intelligent (and/or emotional) dislike for personal past acts and behaviors
Smieklīga vakardiena, vakarā biju pie māsiņām, pērkons un barošana ar picu, kā arī smeiklīgi video, kā arī pa nakti gāju staigāt ar Dinu. Bet visu dienu pavadīja intresants domu novirziens - par atteikšanām, par leitam, cilvēkiem un visu pārējo, ko esmu kkāpēc atstūmusi. Un intresantākā doma, par pilnmēnesi, par pilnību, un par visu, kam viņam dilstot, būtu arī mums pašiem jāļauj kaut kam nodilst. Un smiekli, kad kāds,pabraucot garām ar riteni, aicina dzert šamapnieti. Galīgi nopietni un pieklājīgi, maza saruna,un kārtējo reizi domāju ko runāju un nerunāju ko domāju, un protams kārtējais "nē". Laikam galīgi pedējais laiks noskatīties "Yes Men". Kurš piedvā noskatīties, viena parasti nemēdzu.
Un, īstenībā pienāk brīdis, kad pilnībā saprotam, ka lielākā nožēla jau nav par pašiem notikumiem, cilvēkiem vai situācijām, īstenībā dvēsele pārdzīvo, ka dzīvojam kā vieglāk, ātrgaitā, pieraduši teikt nē. Mūsu dvēselēm/rīcībām atrasties mūždien kruīzkontrolē ir patīkami?
Ieejot dzīvoklī "fak" dusmu sajūta.