Pārdomām
Aug. 21st, 2009 | 08:24 pm
Piektdiena, 2009. gada 21. augusts
Pārdomām
Mīli mani tāds, kāds tu esi.
Es pazīstu tavu nabadzību un tavas dvēseles cīņas un nemieru, es zinu, cik vāja un nespēcīga ir tava miesa; es pazīstu tavu gļēvumu, grēkus un kritienus, un tomēr es tev saku: “Dāvā man savu sirdi, mīli mani tāds, kāds tu esi!”
Ja tu gaidīsi, kad būsi eņģelis, lai beidzot mīlētu, tu mani nemīlēsi nekad. Pat ja tev nākas bieži krist un kļūdīties, darot to, kas vēlāk jānožēlo, pat ja tu esi slinks savu tikumu kopšanā, es neļauju tev nemīlēt mani. Mīli mani tāds, kāds tu esi!
Ik brīdi, ik situācijā, kādā tu atrodies, vienalga, vai tu izjūti dedzību vai sausumu, uzticību vai neuzticību, mīli mani tāds, kāds tu esi!
Es vēlos tavas nabadzīgās sirds mīlestību! Ja tu gaidīsi, kad kļūsi pilnīgs, lai beidzot mīlētu, tu mani nemīlēsi nekad. Vai gan es nespētu ikvienu smilšu graudu pārvērst par skaidrībā, cildenumā un mīlestībā starojošu eņģeli? Vai gan es ar vienu savas gribas žestu nespētu likt celties no nebūtības tūkstošiem svēto, tūkstošiem reižu pilnīgākiem un mīlošākiem nekā tie, kurus es esmu radījis? Vai gan es neesmu visvarens? Un tomēr man labpatīk atstāt nebūtībā šīs brīnišķās būtnes un to vietā izvēlēties tavu nabadzīgo mīlestību!
Mans bērns, ļauj man tevi mīlēt, es vēlos tavu sirdi!
Es gan turpināšu tevi veidot, bet pagaidām mīlu tevi tādu, kāds tu esi.
Un es vēlos, lai tu darītu tāpat, – es vēlos redzēt, kā no tavas nabadzības dzīlēm augšup kāpj mīlestība. Es mīlu tevī visu, arī tavu vājumu.
Un, kad tev nāksies panest ciešanas, es dāvāšu tev spēku. Tu man būsi dāvājis mīlestību, un es tev dāvāšu mīlestību vēl vairāk, nekā tu spēj iedomāties.
Tikai atceries – mīli mani tāds, kāds tu esi!
Anrī Kafarels
Pārdomām
Mīli mani tāds, kāds tu esi.
Es pazīstu tavu nabadzību un tavas dvēseles cīņas un nemieru, es zinu, cik vāja un nespēcīga ir tava miesa; es pazīstu tavu gļēvumu, grēkus un kritienus, un tomēr es tev saku: “Dāvā man savu sirdi, mīli mani tāds, kāds tu esi!”
Ja tu gaidīsi, kad būsi eņģelis, lai beidzot mīlētu, tu mani nemīlēsi nekad. Pat ja tev nākas bieži krist un kļūdīties, darot to, kas vēlāk jānožēlo, pat ja tu esi slinks savu tikumu kopšanā, es neļauju tev nemīlēt mani. Mīli mani tāds, kāds tu esi!
Ik brīdi, ik situācijā, kādā tu atrodies, vienalga, vai tu izjūti dedzību vai sausumu, uzticību vai neuzticību, mīli mani tāds, kāds tu esi!
Es vēlos tavas nabadzīgās sirds mīlestību! Ja tu gaidīsi, kad kļūsi pilnīgs, lai beidzot mīlētu, tu mani nemīlēsi nekad. Vai gan es nespētu ikvienu smilšu graudu pārvērst par skaidrībā, cildenumā un mīlestībā starojošu eņģeli? Vai gan es ar vienu savas gribas žestu nespētu likt celties no nebūtības tūkstošiem svēto, tūkstošiem reižu pilnīgākiem un mīlošākiem nekā tie, kurus es esmu radījis? Vai gan es neesmu visvarens? Un tomēr man labpatīk atstāt nebūtībā šīs brīnišķās būtnes un to vietā izvēlēties tavu nabadzīgo mīlestību!
Mans bērns, ļauj man tevi mīlēt, es vēlos tavu sirdi!
Es gan turpināšu tevi veidot, bet pagaidām mīlu tevi tādu, kāds tu esi.
Un es vēlos, lai tu darītu tāpat, – es vēlos redzēt, kā no tavas nabadzības dzīlēm augšup kāpj mīlestība. Es mīlu tevī visu, arī tavu vājumu.
Un, kad tev nāksies panest ciešanas, es dāvāšu tev spēku. Tu man būsi dāvājis mīlestību, un es tev dāvāšu mīlestību vēl vairāk, nekā tu spēj iedomāties.
Tikai atceries – mīli mani tāds, kāds tu esi!
Anrī Kafarels