..to domu galvā es notvēru..

izrādās, ka esmu drausmīgs cilvēks un vispār šausmas, pamanīju, ak manī var izraisīt kkādas sliktas emocijas (īsti nedifinējamas ), kad redzu laimīgu cilvēku, laimīgāš sejas super-superīgā pasākumiņā. cik visi forši mcā. teorētiski tas skaitas skaudība vai kā? kāpēc musm nepatīk laimīgi ( citi) cilvēki? un cik muļķīgas liekas šīs emocijas, kad apzinies, ka pats tik tikko kādam rasktīji, cik ģeniāli izdevuseis diena Tev bija ^_^ un tā tiešām bija.

Disco Gustavs un sasodīti skaista riteņlietu kārtošanās.

22km - 1h un 8min

Cibas Dievs, dod man iespēju tikt pie riteņa, diez vai es atteicos no Spānijas, lai beigās nekur netiktu!

jo kā man teici:

"Esmu pārliecināts, ka šodien mēs katrs veidojam svu likteni, ka uzdevums, kas mums veicams, nesniedzas pāri mūsu iespēju robežām, ka sāpes un pieliktās pūles ir paciešamas. Tik ilgi, kamēr saglabāsim ticību tam, ko darām, un neapslāpējamu vēlmi uzvarēt, uzvara būs mūsu rokās."

Cik reāli ir aizmīteis līdz Dānijai?