..to domu galvā es notvēru.. - Post a comment

nu jau kādu laiku atpakaļ, man vienā lielā domu putrā bija iemaldījusies doma par tā teikt vardarbīgu svarīgas draudzības pārtraukšanu. ne kā apdomāta doma, bet drīzāk tāds mini uzplaiksnījums, kas iešaujas galvā, un tad no vienas puses liekas, ka tas ir idiotiski, briesmīgi un nepieņemami, bet no otras, ka varbūt, ka tā būtu labāk [lai cik, patiesībā, arī šī frāze ir stulba un neko neizsakoša, neskatoties uz to, ka gribas tai dziļu nozīmi piedēvēt].
Bet tad ātri vien sāku domāt, vai katrs cilvēks, kas mums dzīvē ir dots, tiešām nav Dieva dāvana? Vai maz man ir jebkādas tiesības nedabīgi bojāt ko tādu, kas man brīnumainā kārtā ir dots un daudz ko devis?
Laikam jau, ka nav tādas tiesības..