..to domu galvā es notvēru.. - Lieldienu lielās atklāsmes.

* neglaba garšīgas kondžas somā,kur citi var tikt klāt.
* ja trešdienā ar Baibu dotos nodot asinis, tad ta diena būtu brīva, tad varētu veikt nosūtījumu Līvai, lai ierodas šo dienu pavadīt ar mums, un tad varetu vakarā uz fonteinu aiziet pabaudīt otrā stāva mākslu. .:D
* Un vipār - pēkšņā doma misē - cik bieži mēs mīlam cilvēku, nevis iemīlamies iemīlēšanās sajūtā? Sarežģīts jautājums, (jo mūsu neirozes un cilvēku neapzinātās pašsmadzeņu izskalošanas vienmēr iestāsta mums viskautko).. bet nu - ne šoreiz. Runa tīri garīgi, lai arī tobrīd tā doma iešāvas savādāk galvā, uzreiz tad padomāju, vai nav arī šeit-baznīcā? Visi protams, mēdz runāt, ka ticība nevar būt balstīta tikai uz emocijām (to musm parasti stāsta, kad apzināmies, ka nejūtam Dievu..) Bet vai vispār mūsu mīlestība pret Viņu nav tāda neizteikta, vispārīga, emocionāla.. nu tada nenoturīga?
Zinu, zinu, savu mazliet mīlestības "brīnumainības "pastāvēšanai emociju līmenī nepārak ticu, bet ja jau mēs vienā brīdī apzināmies, ka tā beigās/tā pamata ir tikai cilvēka dziļa cieņa pret otra personību, un gatavība ielikt pūles/censties - ar otru veidot attiecības.
tad kāpēc mēs ta nevarētu? Cik bieži mēs tā reāli apzināmies, ka piem. šis cilvēkdēls ir reāli pelnījis mūsu cieņu, ko augstāk, pateicību, augstāk mīlestību, deļ ta, kā rīkojās. nezinu. nemāku paskaidrot. laikam jau visas domas, pārdomas balstās uz "izdzīvoto sajūtu bāzes". Bet kaut kā bija svarīgi pašai, nevis tāda pliekanā ticība/mīlestība un visa ta visapkārt pēdējās dienās sludināta manta, bet tāds reāls pamats, kāpēc. bija aizmirsts kadreiz apzinātais, veidot ar Viņu attiecības kā ar jebkuru citu.
Un vispār Baiba varētu iekopēt to sadaļu no skrūšņores vēstulēm, ali gan man ziņoja, ka man jābūt 2 tādām grāmatam. būs jāveic izrakumi ... :D

Un vispār šodien biaj jauki spelēt misi "kalnos", tikai sapratu, ka atkal gribu pie mašīnas stūres, bet ne visu tiesību apsēstību, bet vnk ar baltajām un tik mačīt pa lauku ceļiem.. eh
, nu labi to peilikšu klāt pie paveicamajām lietam (vismaz tās baltās) - kkur blakus tam "latgalītes ritenim", tunelim (ko gan pēc 3dienas asinsnodošanas varētu sākt īstenot), un protams jānolec, jāizlec, bet pēc sēdēšanas pie Artūra Tv māsu dzimšanas dienā atcerējos veco sapni par tetuvējumu. Bāc, kāpēc neizdarīt tas stūlbās lietas, ko kkad ir gribējies? Nozīmi tetuvējumam zinu, tagad tik bilde jāatrod :D

Un vispār ģeniālākā leildienu diena bija lielā 6diena, visi cilvēki aizelsušies saulainā dienā skrien un likvidē lielos balķu, zaru un dēļu krajumus, lai opis nesaprot kas noticis un arta tiek pie savas dobes. nezinu kkāda vienotība.
Un MAN GALĪGI PATĪK CIRSDT MALKU :D

un jauki šodien, pasēdot ar Mētru, cepjot gaļu un trenkājot Džimi, dzirdet, ka mamma saka, ka viņas pesimisms pazudis pēdējās dienās. paldies vitamīna b špricēm, vai tam, ka mēs visi bijām kopa :D

(:

Smaidiet ļautiņi, lai arī .. neesmu, jau optimistotajs, lai mācētu ko tagad saulainu skaidrot, bet gan jau pats izdomāsi iemeslu, īpaši šijā saulainajā laikā, kāpēc ir vērts pasmaidīt.. ja tev nesanāk - tad tiešām ir kāda problema!