..to domu galvā es notvēru.. -

interesanti. mazgājot traukus var daudz ko izdomāt, piemēram, ka vajag!
Jā, tik tiešām, lai gan daudz par to biju domājusi un arī diezgan reāli, tomēr tieši tagad šī doma salikās tik svarīga!
Vajag braukt un Vajag prom! Saprotiet, būt iemestam kkur pilnīgi citur, nē, izvēlēties ieiet pilnīgi jaunā vidē, laukā, cilvēkos, pilnīgi nekādu ielikumu, viss sākas no nulles punkta, vienīgais ko vari ir kāpt augstāk. Ir tikai tas, ko līdz tam laikam esi spējis iegūldīt pats sevī un nekas vairāk! Jā! Ir, protams, daudz jauku cilvēku ko nebūtu tik viegli atstāt.. bet, vai tad vēl man gadītos tāda iespēja to kādreiz izdarīt, pamēģināt - kā tas būtu? Tā ideja tomēr ir bijusi tik ilgi.
Bet varbūt ir pienācis laiks vairs tai nebut idejai, bet gan Mērķim? Varbūt plānam? Lēmumam? Savādi noteikti tas būtu, bet varbūt tieši to man vajag!
Tikai paņemt līdzi labas grāmatas , ģitāru un gan jau izdzīvotu!

Ehh, varbūt patiešām būtu jāparunā ar mātīti, protams, tam nav vajadzības, bet butu intresanti uzzināt, ko viņa par to domātu.

Ehh!
Tad jau būtu 2 plāni :
#1 mazais: Rūfiņš vasarā;
#2 brīvprātīgais;


Ai, ko tik intresantās dienās ar grādīgu iesākumu un BEIDZOT sarīkoto Terēzes satikšanu (redzēsim kā man patiks "Lielā Burtnīca") neizdomāsi. Patika zvaigžņotās debesis nākot pa vakaru mājās, nepatika, kkas izjūtās, kad gāju. nezinu. Lai gan itkā ir jauki neko no ķīmijas neuzrakstīt un nopļāpāt, coldplay koncerta klipiņus skatoties.

Varbūt apātija ir uzsūtīts pārbaudījums manai vēlmei "sargāt savas gaismas durvis"? Nu ja tā, tad derētu zināt, ka man ir labs labais āķis! :D