| ||||||
| Tā nu esmu atgriezusies no plenēra, bija labi. Pirmo dienu, savā alkatībā, pa taisno no auto, metos gleznot malku, kaifs absolūts un liekas ka pat sanāca. Vakarā sākās nejauks lietus un vējš, nosalu un sadrūvējos. Sildījāmies ar pagasta piegādāto ābolu sulu un balzāmu. Pamazām apbružājāmies un saliedejāmies. Izrādījās kompānija visnotaļ jauka, kaut sākotnēji baiļojos. Otrā dienā gan gāja nedaudz grūšāk. Nekādi nespēju iesākt darbu, pa trīs lāgi pārtaisīju pagleznojumu. Turklāt kamēr pusdienoju, saiminīce novāca uzstādījumu. Bija tik glīta vešiņa pie pakša izkārta. Pašai likas galēji neizdevies darbs, negribēju pat galā izstādīt. Tikai koleģu uzstājības dēļ pielaidos. ...un kas dīvaini šamo pamanījās iekārot un nopirkt. Kaut sirdsapziņa brēktin brēca nelaist tautās nepadevušos mālējumu. Bet nauda paliek nauda... Ha, neparedzēto naudu dažs labs momentāni prihvatizēja ar tekstu "Nu redzi, tagad man taču sanāk dzimšanas dienai!" Eh, gan jau vēl iztikšu kādu laiku bez laistām uzpariktes, ka tik bērnam prieks. Bet citādi šī izraušanās no darba dunas bija patiesi vērtīga. It sevišķi vakara sarunu dēļ. Sen nebijā tā tergāts par mākslu. Lielisks skats no malas ar vertīgām atziņām un daudzsološu turpinājumu. Pagastvecis, ja šo atkal ievēles, sola pasākuma turpinājumu. Tas glaimo. Pie kam ir zināmi konkrēti turpmākie uzstādījumi, idejas, iespējas. |