| ||||
| Mūsmājas lakstīgala bija sadomājusi sākt savus treļļus trijos naktī un tā nu līdz puspieciem viņa godprātīgi stāstīja visu, kas sakrājies uz sirds pēc garā ziemas ceļojuma. Būtu visnotaļ maigi teikts, ka aizmigt šādā verbālā caurejā ir praktiski neiespējami. Puspiecos sāka trakot Francis, jo dziedošais putniņs, kuru kāru aci varēja vērot, esot izdomājis aizlidot. Tā arī neizgulējos. Līst, zemei lietu vajag, sausa kā pelni, ar laistīšanu nekas vairs nebija līdzāms. Traki zied zemenes, ja nenosals, šogad būs laba raža. |