vilibaldis domā -
|
|||||||||||
| ||||
| Viendien kaut kāda sieviešraidījuma sakarā aizrunājāmies par apskāvieniem. Teicu ka sen nevienu īstu neatceros. Bet meli, bija kaimiņpuiku prom nelaišanas vaimanas. Secinājums - man piederas bērnu un zvēruļu apskāvieni, tā kā ik pa brīdim pamanos kādu pieskatīt, pabarot utt. Ar pieaugušajiem kaut kā sēžam katrs savā "galda" pusē un kāda tur apskaušanās ja mēbele pa vidu. | ||||
comments: ir doma     |
| ||||||
| Es gan esmu apskāvienu cilvēks. Nav jau tā ka krītu visiem ap kaklu, bet ar saviem tuvākajiem... Un man tas šķiet forši.:) | ||||||
| (Reply to this) (Thread) |
| ||||||
| Nu nebija jau teikts, ka man nepatiktu, bet acīm redzot neradu savos līdzcilvēkos tādu vēlmi un vajadzību. :) | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Mums tas kaut kā no laika gala iegājies. Satiekoties, atvadoties un reizēm vienkārši tāpat vien. Un, kad jūtos sūnaini, pati paprasu samīļojienu. Tā arī pasaku - man vajag pai, pai. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
vilibaldis domā -
|
|||||||||||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}