| ||||
| Kamēr sestdien apkārt dauzījos, kāds svešinieks atkal vazājies pa manu pagalmu. Nočiepis Marokāņu masku, ko iepriekšējie saimnieki bija iedekorējuši mājas fasādē. Manī tas rada nepatīkamu trauksmi. Man nav žēl maskas, vēl dažas dienas atpakaļ kā reiz nodomāju, ka neesmu īsti droša vai tās klātbūtne man ir patīkama. Hm, un nu tā ir prom. Un man nav patīkams veids kā tas ir noticis. No vienas puses to droši vien būtu jāuztver kā mājienu ieviest suni, bet... pirmkārt man ne ļoti patīk suņi, otrkārt (un tieši tāpēc arī nepatīk) visi mani līdzšinējie suņi savu dzīvi beiguši traģiski. Neesmu spējīga uzņemties šādu atbildību. Vismaz man tā šķiet. Un vēl... kaut kur starp stāvu pārsegiem ir nobeigusies pele... vēdinu un salstu... |