Šodien tāda mazliet dīvaina diena, no rīta nejauši satiku puisi no manas pagātnes un vairāk par gana bezpersonisku Čau! man viņam tagadnes formā tā īsti arī nebija ko teikt, lai gan domās virpināju garum garus monologus ar viņa pagātnes tēlu.
Vakarā bija cita tikšanās. Braucu troleibusā kopā ar vienu no Cibiņiem, personīgi mēs neesam pazīstami, kaut šeit ar lielu baudu palasos viņa textus. Un ir tā mazliet dīvaini, man ir savs priekšstats par šo cilvēku, ir pat kaut kāda emocionāla saikne, bet tā ir tikai domās un tai nav absolūti nekāda sakara ar realitāti. It kā iekšēji prasās sasveicināties, parunāt, bet... |
