Vispaar kopsh apdauziiju galvu dziive ir noleemusi visu nemt pati savaas rokaas, un jaateic vinai labi izdodas mani izvilkt no siltaas miiljaas pelkes. Un sitas jau atkal ir kaut kaads jauns kosmoss. Izraadaas ir cilveeki, kas graamatas nevis lasa, bet piemeklee kaa aksesuaarus, kas pasi nepeerk sev ne zobubirsti, ne apaksbikses. Un taa veel un veel... Pusmuuzs jaanodziivo, lai ieraudziitu cik harmoniskaa ir mana mazaa pasauliite. Pa lielam darbi tuvojas finaalam, varees divas dienas vazaaties pa Londonu un vienkaarsi baudiit.
Upd. Un veel, man par par paarsteigumu, ir cilveeki, kas peerk gleznas tapat vien savam priekam, ta teikt, lai ir ko virs diivaana pakaart. |