| ||||
| p.p.s. tā smagā autoavārija, ko minēju augstāk, notika, kad man puikam bija tikai trīs mēneši (un meitai divarpus gadi) - kāda tur izgulēšana, kāds miers - nebija jau varianti, bija jāfunkcionē... bojātā redzes nerva dēļ man vienai acij 10 gadus velāk nācās veikt operāciju - bija sākusies slēptā šķielēšana, acs muskulis "aizgāja pastaigāties"... Ar pašu redzi, vismaz man, tam nav nekāda sakara - tā man ir kā ērglim (pieklauvēju pie koka) - rudenī pārbaudē pārbaudītāja ņēma ekstrā lupu, lai pārbaudītu, vai esmu pareizi atbildējusi uz izlasītajiem pašiem mazākajiem paraugiem - gan tālumā, gan tuvumā :D (toties pie mazākā stresa, pusmiglu/lietus/gaismas dienās pie stūres utt. - spiediens kāpj (un sācis arī vienā acī kāpt (tajā operētajā)) un viss sāk saplūst "zvaigznēs", sāk sāpēt galva, spranda, mells iet gar acīm utt. - karoče - redzes nerva "jautrības"... - Noteikti dari visu, ko var sadarīt, jo pēcak ar sekām ņemties ir kudiš kaitinošāk un netīkamāk... :* |