| ||||||
| Man laikam jajūtas mēreni lepnai, jo no rīta, kad pildu barotavu putni atļaujas būt man ļoti tuvu. Tur pat vien pagaida, rokas stiepiena vai pleca attālumā. Un tie ir meža putni, ar savu stāju un lepnumu, ne kaut kādi pofigistiskie pilsētnieki. Pat nezinu vai drīkstu cerēt būt tāds maķenīt dīvains savējais no pļavām un gurķu dobēm. Nu vismaz tik daudz kā nebūt drauds viņu izmeklētajai sabiedrībai. Aiz loga dzied strazds... |