| ||||
 Nus, tur manuprāt 2 iemesli: 1) Mainījusies pati koncepcija, kas ir māksla, tb šī brīža moderno mākslu vēl pirms pusgadsimta uzskatītu par visu ko, tikai ne par mākslu. Tb māksla šaurā mākslinieku un zinātāju kopienā attīstās daudz straujāk, nekā sabiedrības gaume, tb lielākajai daļai ļaužu nesaprotama un vienaldzīga. 2) Lielākā daļa ļaužu, kas sevi pozicionē kā māksliniekus, nav īpaši ar talantu apveltīti, sevi ar savu darbu uzturēt nevar, bet pārtiek no pastāvīgiem bezdarbnieku pabalstiem, ko politkorekti dēvē par grantiem. Bet cilvēce ir visai konservatīva, tb instinktu līmenī nejūt respektu un cieņu pret indivīdu, kas gan būdams visādā ziņā veselīgs, gluži kā invalīds nespēj sevi uzturēt un spiests pārtikt no žēlastības dāvanām. Un kļūst īgni, ja šis indivīds sevi iedomājas par smalkāku esam un uzskata, ka šis žēļastības uzturs viņam vienkārši pienākas tāpēc, ka viņš tāds ir smalks un unikāls. Nu un vienkāršāku ļaužu vidē šī nepatika, protams, izpaužas arī verbāli. |