| ||||
| aha. kādreiz drausmīgi apskaudu vienu savu meitēnu pazīstamu, viņa smukiņa tāda un viss viņai pa gaišo ielas pusi, pa vieglo likās - kamēr atjēdzos un sapratu, ka nav ko skaust, ja es neredzu, tad tas nenozīmē, ka viņai viss rozēm kaisīts, vienk. viņa kaut kā māk to savu nekaisīto ņemt viegli - talants tāds. un nekas, objektīvi ņemot, viņai pa vieglo nebija, draugs nositās, palika viena ar mazu bēbi dzīvot tālāk - voobšem, tik pa smago, ka daudzi pēc tā nepieceltos. |