| ||||||
| Par sapņiem kuri atkārtojas. Manējais ir par labirintu, bez šausmām un apjukuma, tāds rēns un mierīgs, līdzsvarots kā pati dzīve. Es eju zinot visus pareizos leņķus un pagriezienus, viegli atrodu izeju un tad ir "bet", jo pie izejas stāv divi eņģeļi, kam nav atļauts mani izlaist. Nekā personīga, tāds darbs. Un es vienmēr ceru, ka viņiem būs brīvdiena vai kaut vai pusdienlaiks, bet pagaidām nekā, tā arī palieku savā labirintā. Īsi sakot man atkal nesanāca, bet nekā personīga protams. Šis ir tāds gads. |