Sensenos laikos, kad vēl Līgatnei iepriekšēja pašvaldība bija tika rīkota papīra diena, mega pasākums ar mākslu un uguņošanu. Tad nu uz vienu šādu pasācienu biju saradījusi instalāciju ar maniem mīļajiem putniem. Padižājās tur darbs stundas trīs un tika sapakots kastē... un visus šos gadus tā arī dzīvoju ar pārliecību, ka kastē tas viss arī ir...
Abert nekā, kā jau tas nereti gadās dažu detaļu trūkst, pie kam diezgan būtisku. Tā nu jau kuro dienu gandrīz jēliem pirkstiem radu. Starpība tikai tā, ka tolaik mums to papīra masu deva un varēja izvērsties pēc pilnas programmas patīkamā atmosfairā un ar labu kompāniju, tagadiņ ir "esi dzejnieks taisi no nekā", bet nekas tikko uzzināju, ka man ir viena lieka diena līdz finišam un tad jau tas kļūst cerīgi. |