| ||||
| Vācijā, Hannoverā piemēram, kādā diezgan izteiktā nevācu rajončikā, kur reti kāda bez lakatiem redzama, arī ja sieviete viena (vai mana veca vecuma jau, vai kad meitēns mans gāja pakaļ "Doenerim") nekad kas tāds nav piedzīvots - vienmēr smaidīgi, laipni un atsaucīgi bija... (un arī Minsterē, Grēvenā un citās vietās, kur dzīvojām...) kas tāds Nav jāakceptē - tjip: aij gadījās... cūki mēdz būt visās tautās un reliģijās - nav ko jamos pieciest gan... |