Hāgenskalna Rimijā šodien bija reti nejauka pārdevēja. Nē, nu es jau saprotu, ka tas nav sapņu darbs jaunai meitene, bet vaikstīties un mēdīties tiklīdz pircējs aizgriezies... tomēr nav labais stils. Ha, un tad nācu es ar vienu dilli, vienu pētersīli, pārīti sīpolu utt. un, dadadadammm(!) strīpu ar leduspuķēm podiņos, kuras uzskatīja, ka braukt pa lenti ir prasta dekadence, gāzelējās, zvārojās un šķiedās ar ziediem un smaidiem. Meitene sakoda zobs un taisījās sprāgt...
Bet puķes dikten glītas, jau saštepselēju tukšajā dobes galā, lai ir kur rītos aci piesiet.
Bēdīgā ziņa, piektdien tomēr nebūs brīvs. Bet nu labi, par to vismaz varēs beidzot tam jumtam pieķerties, kamēr vēl nebrūk uz galvas. Par pārējo aizžmiedzam acis un padomāsim kaut kad pēc tam. |