| ||||
| Pamodos sanervozējusies. Nervi kā dzeloņdrātis. It kā nav iemesla, viss ir tik vienmērīgi draņķīgi, ka nu jau būtu laiks pierast. Sakopu putnu barotavu, nomainīju speķīti pret svaigāku, pabēru maizes druskas, putraimus. Aprunājos ar kaimiņrunci, mēģinājām rast kompromisu barotavas nepostīšanā. Izskatās ka baloži izveduši tautās pēdīgos jaunuļus. Viens īpaši tramīgs un skaļš, baidās lidot no jumta uz leju, vecajie šo stumj. Tā nu skraida pa jumtu brēkdami. Jezga. Zīlītes pa tam lāgam stav rindā uz speķīša knābāšanu. Padzēru kafiju. Palika labāk. |